Procentu un autortiesību direktīva Latvijai 6 gadu pārejas periods

Projekts

Šā gada 1. aprīlī ES Komisija iesniedza direktīvas projektu, kas paredz piešķirt pārejas periodus 2003. gada 3. jūnijā pieņemtās Procentu un autortiesību direktīvas piemērošanai atsevišķās valstīs, kas ES iestāsies šī gada 1. maijā.

IIN aprēķināšana no nerezidentu fizisko personu ienākuma

Pieņemts

Šī gada 2. aprīlī Valsts ieņēmumu dienests izdeva jaunus metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu fizisko personu ienākuma. Norādījumi ir piemērojami 2004. gada un turpmāko taksācijas periodu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai no nerezidentu ienākuma. Par svarīgāko jaunpieņemtajos metodiskajos norādījumos lasiet šīsdienas rakstā.

Nepieciešamās licences darījumiem ar akcīzes precēm

Pieņemts

Ministru kabinetā pašlaik jau ir apstiprināti vai arī tiek apstiprināti vairāki noteikumu projekti, kas tiek izdoti pamatojoties uz likumu Par akcīzes nodokli. Šajā rakstā mēs apskatīsim uzņēmumu, kas veic darbības ar akcīzes precēm statusus, licences, kā arī pašreizējo licenču un līgumu starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām par nodrošinātāja statusu derīgumu.

Paaugstināta refinansēšanas likme

Pieņemts

Vērīgākie lasītāji būs pamanījuši nelielu diskusiju plašsaziņas līdzekļos, kas izvērtās šī gada martā pēc Latvijas Bankas lēmuma paziņošanas par refinansēšanas likmes palielināšanu no 3,0% uz 3,5% gadā. Latvijas iedzīvotāju lielākajai daļai, bet jo sevišķi kredītņēmējiem, šis lēmums saistās ar mainīgo kredītlikmju celšanos. Tomēr šim lēmumam ir ietekme arī uz nodokļu maksājumiem, precīzāk, kavētiem nodokļu maksājumiem.

PVN atmaksa ārvalstu apliekamām personām

Pieņemts

Ministru Kabinets (MK) ir apstiprinājis jaunus noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ar PVN apliekamām personām vai trešajās valstīs vai teritorijās reģistrētām ar PVN apliekamām personām. Jaunie MK noteikumi ir izstrādāti pamatojoties uz ES 8. (79/1072/EEK) un 13. (86/560/EEK) direktīvas prasībām. Noteikumi stājas spēkā ar 2004. gada 1.maiju.

Dabas resursu nodoklis pēc 2004. gada 1. maija

Pieņemts

Saeimā ir pieņēmusi grozījumus likumā Par dabas resursu nodokli (DRN) un grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas būtiski ietekmēs DRN maksāšanu un aprēķināšanu pēc 2004. gada 1.maija. Plašāk par izmaiņām lasiet mūsu šīsdienas rakstā.

Eiropas Kopienu Tiesa un nodokļu strīdi

Problēma

Līdz ar iestāšanos ES būtiska loma Latvijas tiesu sistēmā būs The Court of Justice of European Communities jeb Eiropas Kopienu Tiesai (EKT). Šajā rakstā mēs apskatīsim šīs tiesas saikni ar nodokļu tiesībām un Latvijas tiesās izskatāmajām lietām, kas saistītas ar nodokļu strīdiem.

Stingri noteikumi jaunajām ES dalībvalstīm

Problēma

Desmit jaunās dalībvalstis nesaņems nekādu atlaižu periodu. ES likumpārkāpēji tiks ātri saukti pie atbildības Eiropas Kopienu Tiesā. Atšķirībā no Spānijas un Portugāles, kuras iestājās ES 1986. gadā, desmit jaunajām valstīm, kuras pievienosies ES 1. maijā, netiks piešķirts nekāds medusmēnesis. Eiropas Komisija nekavējoties ķersies pie tiesu darbiem, lai panāktu ES likumdošanas normu ievērošanu par spīti jaunpienācēju problēmām sakarā ar 80 000 lappušu biezo ES likumkrājumu.

Grozījumi Darba likumā

Pieņemts

Šī gada 22. aprīlī Saeima pieņēmusi plašus grozījumus Darba likumā. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, kura jāveic ne vēlāk kā 21 dienas laikā pēc likuma pieņemšanas Saeimā. Grozījumi ietver izmaiņas sekojošos jautājumos:

  • diskriminācijas regulējums;
  • darba tiesisko attiecību izbeigšanas iespējas;
  • virsstundas un darbs nedēļas atpūtas laikā;
  • atvaļinājumu un pārtraukumu regulējums;
  • invalīdu nodarbinātība.

Eiropas Savienības likumdošanas hierarhija

Pieņemts

Šis raksts sagatavots, lai palīdzētu lasītājiem labāk saprast, kāpēc Latvijai ir jāievēro Eiropas Savienības likumdošana, kā tās normas mijiedarbojas ar mūsu pašu likumiem un kā nākotnē tas ietekmētu Latvijas sabiedrību, tai skaitā nodokļu piemērošanu Latvijā. Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu dažāda līmeņa ES likumdošanas aktos, to vietu ES normu hierarhijā, dažos vārdos par to, kā īsti strādā ES tiesību normas Eiropas savienības dalībvalstīs un kā tās iespaido komersantu un privātpersonu darbību.

Cik līdzīga ir PVN likumdošana jaunajās ES dalībvalstīs?

Problēma

Tā kā Latvija ir iestājusies ES un vairums ES Sestās direktīvas prasību ir iestrādāts Latvijas likumdošanā, var likties pārsteidzoši, ka dažādās jaunajās dalībvalstīs joprojām pastāv ievērojamas PVN likumdošanas atšķirības.

Vai arī Latvijā būs emisijas kvotu tirdzniecība?

Problēma

Emisijas kvotu tirdzniecība ir sistēma, ar kuras starpniecību Eiropas Savienības valstis kontrolē CO2 izmešu emisiju atmosfērā. Ikvienam komersantam, kurš savas darbības rezultātā piesārņo atmosfēru, ir pienākums ievērot, lai tā radītais piesārņojums atbilstu tam piešķirto emisijas kvotu daudzumam. Izlasot šo rakstu, uzzināsiet vairāk par emisijas kvotu sistēmas darbību, par Latvijā plānotajiem pasākumiem un par nodokļu saistībām, kuras var rasties uzņēmumiem emisijas kvotu sakarā.

Darba devējus kontrolēs stingrāk

Projekts

Ministru kabinetā iesniegti izskatīšanai likumprojekti par grozījumiem likumā Par sociālo apdrošināšanu un likumā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Grozījumu mērķis ir nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algas maksāšanas novēršana. Valsts ieņēmumu dienests ir noteicis vairākas nozares, kurās ir paaugstināta nelegālā nodarbinātība, un plāno kontrolēt šo nozaru darba devējus īpaši stingri. Varbūt arī jūsu uzņēmums ir riska grupā?

Vai ārvalstu uzņēmumiem ir jāreģistrējas Latvijas ar nodokli apliekamo personu reģistrā, veicot darījumus muitas noliktavā?

Problēma

Likums Par pievienotās vērtības nodokli nenosaka, vai ārvalstu uzņēmumam, kurš veic ārvalstu preču pārvadājumus Eiropas Savienības (ES) teritorijā starp muitas noliktavām un brīvajām zonām, ir pienākums reģistrēties Latvijā apliekamo personu reģistrā vai nav. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka šādam uzņēmumam ir pienākums reģistrēties. Mūsu viedokli šajā jautājumā uzzināsiet, izlasot šo rakstu.

PVN piemērošana mantiskajam ieguldījumam ārvalstu uzņēmuma pamatkapitālā

Problēma

Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normas nav piemērojamas mantiskajiem ieguldījumiem citu uzņēmumu pamatkapitālā. Saskaņā ar MK noteikumiem par PVN likuma piemērošanu, ieguldot pamatlīdzekli cita Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā, apliekamajai personai noteiktos gadījumos ir jāatmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļa, kas aprēķināta no pamatlīdzekļa atlikušās vērtības finanšu grāmatvedībā. Sarežģītāks ir gadījums, kad pamatlīdzeklis tiek ieguldīts ārvalstu uzņēmuma pamatkapitālā. Mūsuprāt, šajā gadījumā PVN likuma normas varētu tulkot divējādi. Par to sīkāk šajā rakstā.

Atkarības pārskats un UIN deklarācijas aizpildīšana: līdzīgais un atšķirīgais

Problēma

Praksē vairākkārt ir nācies dzirdēt komentārus no uzņēmumiem, kuros Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu auditu, ka revidenti ir pieprasījuši atkarības pārskatus, lai pārbaudītu darījumus ar saistītām pusēm, kurus ir jāuzrāda arī uzņēmumu ienākuma nodokļu deklarācijā.

Cik tas ir pamatoti, kā arī kādas ir atkarības pārskatā un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, un it īpaši tās 2. pielikumā iekļautās informācijas līdzības un atšķirības, uzzināsiet, izlasot šo rakstu.

Būs stingrāka kontrole par uzkrājumu ienākuma izmaksu fiziskām personām

Projekts

Ir izstrādāts likumprojekts grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām, saskaņā ar kuru Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam būs obligāts pienākums rakstiski paziņot citu ES dalībvalstu, atkarīgo un saistīto teritoriju nodokļu institūcijām informāciju par šo valstu rezidentu fizisko personu gūtajiem uzkrājumu ienākumiem Latvijā. Savukārt, ES dalībvalstu, atkarīgo un saistīto teritoriju nodokļu institūcijas ziņos Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam par Latvijas rezidentiem izmaksātajiem uzkrājumu ienākumiem.

Turpinām apspriest PVN likuma grozījumu projektu

Projekts

2004. g. 14. septembra īsziņās jau rakstījām par plānotajiem grozījumiem PVN likumā. Šodienas raksta mērķis ir norādīt uz plānotajiem grozījumiem attiecībā uz darbību ar precēm muitas noliktavās, un vērst interesentu uzmanību uz jautājumiem, kuri būs aktuāli likuma piemērošanas brīdī.

Par izmaksu kompensēšanu jeb par rečārdžiem (recharges)

Problēma

Izmaksu kompensēšana mātes uzņēmumam vai tieši otrādi Latvijā reģistrētam ārvalstu uzņēmuma meitas uzņēmumam dažreiz var izrādīties par īstu nodokļu aisbergu. Šajā rakstā apskatītais piemērs attiecas uz gadījumu, kad izmaksas tiek kompensētas Latvijas uzņēmumam. Ir izvērtēti divi šāda darījuma strukturēšanas veidi, kuriem ir atšķirīgas nodokļu sekas. Kādā no turpmākajām īsziņām aplūkosim arī gadījumu, kad Latvijas uzņēmums kompensē izdevumus mātes uzņēmumam.

Apdrošināšanas pakalpojumi PVN direktīvas izpratnē

Problēma

Saskaņā ar likumu Par pievienotās vērtības nodokli apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtie apdrošināšanas pakalpojumi ir ar nodokli neapliekams darījums. Vai visi pakalpojumi, kas saistīti ar riska segšanu var tikt uzskatīti par apdrošināšanas pakalpojumiem? Par to sīkāk šajā rakstā.

Jaunumi akcīzes nodokļa jomā

Projekts

2004. gada 20.oktobrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2005.gada budžeta paketes ietvaros izskatīja grozījumus likumā Par akcīzes nodokli. Šajā rakstā lasiet par plānotajiem grozījumiem un to radītajām sekām.

Zaļā gaisma elektroniskajiem rēķiniem

Pieņemts

2004. gada 20.augustā stājās spēkā grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, kas atļauj uzņēmumiem izmantot elektroniskos rēķinos. Jāņem vērā, ka elektroniskos rēķinus var izmantot, ne tikai norēķinos ar darījuma partneriem Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un trešajās valstīs.

Izlasot šo rakstu, uzzināsiet, kas ir elektronisko rēķinu sistēma, tās priekšrocībām un ieviešanu.

Kā aprēķināt atskaitāmā priekšnodokļa apmēru?

Problēma

Vispārējā gadījumā uzņēmumi, kuri veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus PVN likuma izpratnē, atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka, vai nu nodrošinot apliekamo darījumu atsevišķu uzskaiti vai, ja atsevišķa uzskaite nav nodrošināta vai ir nodrošināta daļēji, atskaitot priekšnodokli atbilstoši apliekamo darījumu proporcijai. Pēc 2004. gada 1. maija, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, ir aktualizējušies vairāki jautājumi:

  • vai proporcijas aprēķina saucējā ir jāiekļauj preču iegāžu ES teritorijā vērtība?
  • kā pareizi aprēķināt atskaitāmo priekšnodokli par taksācijas gadu, ja uzņēmuma apliekamo darījumu proporcija ir virs 95% no kopējās darījumu vērtības?

Mūsu komentārus par abiem jautājumiem atradīsiet šajā rakstā.

Vai darba devējam ir jāmaksā darbiniekam tikai alga?

Problēma

Ir ierasts uzskatīt, ka darbaspēka izmaksas veido tikai alga un ar to saistītie darbinieku nodokļi. Tomēr ar nodarbinātību saistītie normatīvie akti paredz darba devējam pienākumu izmaksāt darbiniekam kompensāciju arī daudzās citās situācijās. Kādās tieši par to uzzināsiet , izlasot šo rakstu.

Turpinām par izmaksu kompensēšanu jeb rečārdžiem

Problēma

2004. gada 19. oktobra Īsziņās apskatījām piemēru, kad ārvalstu uzņēmums kompensē izmaksas savam meitas uzņēmumam Latvijā. Šajā rakstā izpētīsim pretēju gadījumu, kad Latvijas uzņēmums kompensē izdevumus savam ārvalstu mātes uzņēmumam. Sīkāk apskatīsim šādu izmaksu uzskaiti grāmatvedībā, dokumentāro noformēšanu un aplikšanu ar nodokļiem.

Saimnieciskās darbības veida nodošana

Problēma

Ar 2004. gada 1. maiju likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli tika ieviests saimnieciskās darbības veida nodošanas jēdziens, kas pamatojas uz Eiropas Padomes 1990. gada 23. jūlija direktīvu 90/434/EEC.

Saimnieciskās darbības veida nodošana ir alternatīva kapitālsabiedrības reorganizācijai nodalīšanas vai pievienošanas ceļā. Tā kā praksē reorganizācija ir ļoti darbietilpīgs un laikietilpīgs process (tas aizņem vismaz 4-6 mēnešus), tad patstāvīgu darbības veidu veidojošo aktīvu un saistību nodošanas process ir gan vienkāršāks, gan ātrāks. Šī raksta mērķis ir aplūkot saimnieciskās darbības nodošanas iespējamo juridisko pamatojumu, kas diemžēl normatīvajos aktos nav reglamentēts.

Jauni VID metodiskie norādījumi par uzņēmumu ienākuma nodokli

Pieņemts

2004. gada 11. novembrī stājās spēkā jaunie VID metodiskie norādījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu, kas ir piemērojami ar 2004. taksācijas gadu. Pamatā jaunie norādījumi daudz neatšķiras no vecajiem, un tajos tāpat kā vecajos ir nevajadzīgi citēts likumā un MK noteikumos rakstītais. Tomēr jaunajos norādījumos ir iekļauti daži jauni piemēri un skaidrota UIN deklarācijas pielikumu aizpildīšana, kā arī veikti redakcionāli labojumi, piemēram, par piemērojamo UIN likmi maksājumiem uz beznodokļu un zemu nodokļu valstīm. Sīkāk par, mūsuprāt, svarīgākajiem jaunumiem lasiet šajā rakstā.

Par PVN piemērošanu izmaksu kompensācijām

Problēma

Liela daļa uzņēmumu samērā regulāri apmaksā dažādus izdevumus citu (saistīto) uzņēmumu vietā un pēc tam izraksta rēķinu par apmaksātajiem izdevumiem. Šajā rakstā lasiet par PVN piemērošanu vairākiem visbiežāk kompensēto izmaksu veidiem un praktiskām problēmām.

Par inventarizācijām un to rezultātu ietekmi uz nodokļiem

Problēma

Gada beigas ir laiks, kad daudzos uzņēmumos tiek veiktas inventarizācijas. Joprojām daudzu uzņēmumu darbinieki neuztver inventarizācijas nopietni, uzskatot tās par lieku slogu. Lielā mērā šādu attieksmi veicina uzņēmuma vadības formālā attieksme pret inventarizācijām un inventarizāciju veikšana pēdējās gada dienās. Šajā rakstā esam vērsuši uzņēmumu vadības uzmanību uz vairākiem ar inventarizāciju veikšanu saistītiem aspektiem – inventarizāciju rezultāti bieži vien ir noderīgas informācijas avots uzņēmuma vadībai.

PVN piemērošana gāzei un elektroenerģijai

Projekts

Atsaucoties uz mūsu 2003. gada 4. novembra Īsziņām, atgādinām, ka jaunā Gāzes un elektroenerģijas piegāžu direktīva stāsies spēkā 2005. gada 1. janvārī. Tādējādi mainīsies PVN noteikumi attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas piegādēm (ieskaitot tirdzniecību) ES teritorijā.

Šīs izmaiņas būtiski ietekmēs gāzes un elektroenerģijas piegādātājus un tirgotājus sakarā ar ES PVN likumdošanā paredzētajām saistībām un uzskaites sistēmas prasībām. Energotirgotājiem jāapzinās, kā viņu uzņēmējdarbību ietekmēs netiešie nodokļi un jāgatavojas pārmaiņām.

Šajā rakstā ir apkopotas šīs izmaiņas un svarīgākās sekas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar elektroenerģiju un gāzes tirdzniecību.