Izvērstā meklēšana

NAIS priekšrocības

Lielākā regulāri aktualizētā tiesību aktu datubāze

  • Visi Latvijas valsts varas un pārvaldes iestāžu izdotie ārējie tiesību akti
  • Pilnīgs Rīgas pašvaldības tiesību aktu kopums
  • Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti

Efektīvi atrod dokumentu

  • Elastīgs dokumentu meklēšanas rīks, dažādās meklēšanas un rezultātu kārtošanas, kā arī filtrēšanas iespējas nodrošina ērtu un ātru darbu ar dokumentiem
  • Iespēja atlasīt dokumentu pēc vairāk nekā 10 parametriem (izdevējvalsts, izdevējinstitūcija, dokumenta veids, pieņemšanas datums u.c.), kā arī pēc vārdiem vai to daļām dokumenta virsrakstā vai (un) tekstā
  • Tematiskā meklēšana
  • Teksta fragmenta meklēšana atvērtajā dokumentā

Ērti salīdzināt vēsturiskās redakcijas

Iekrāsotās atšķirības dažādu tiesību aktu tekstos dod iespēju salīdzināt redakcijas un pārskatāmi pamanīt atšķirības.

Viegli salīdzināt likuma pantu izmaiņas

Saites uz iepriekšējām redakcijām dod iespēju ērti atrast izmainītā likuma panta iepriekšējās redakcijas.

Bagāts hipersaišu klāsts

Plaši izmantota sasaiste:
  • viena dokumenta ietvaros,
  • uz saistītā dokumenta noteiktu vietu (piemēram, likuma pantu vai nodaļu)
  • starp likuma panta redakcijām,
  • uz saistītajiem dokumentiem,
  • uz ārējiem tiesiskās informācijas avotiem: tiesu spriedumiem, LR Saeimas likumprojektu reģistru, Ministru kabineta politikas plānošanas dokumentiem, Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem u.c.,
  • uz radniecīgo Igaunijas Republikas normatīvo aktu tulkojumiem krievu valodā.

Citāts ar noformētu atsauci uz avotu

Dod iespēju izmantot fragmentu no jebkura tiesību akta un iegūt citātu ar atsauci uz tiesību aktu.

Tiesvedības gaitas monitorings

Dod iespēju sekot tiesvedības gaitai pēc lietas numura neierobežotam lietu skaitam - kārtot lietu secību, pievienot savas piezīmes, saņemt informāciju par izmaiņām, atgādinājumus.

Teksta iegūšana no attēla

Dod iespēju iegūt rediģējamu tekstu no attēliem un to izmantot jaunu dokumentu radīšanai.

Personalizācija

Mans NAIS –
  • dod iespēju veidot regulāri nepieciešamo dokumentu komplektus,
  • palīdz organizēt un sakārtot dokumentus sev ērtā veidā,
  • dod iespēju pievienot dokumentiem savus komentārus un piezīmes,
  • nosūta ziņojumus par izmaiņām tiesību aktos.

Mans NAIS

Īsumā par "Mans NAIS"

Mans NAIS ir bezmaksas rīks, ar kura palīdzību var iegūt papildus iespējas darbam ar dokumentiem:

  • Veidot regulāri nepieciešamo dokumentu komplektus
  • Organizēt un kārtot dokumentus sev ērtā veidā
  • Pievienot dokumentiem savus komentārus un piezīmes
  • Saņemt ziņojumus e-pastā par izmaiņām tiesību aktos
  • Ātri atrast nesen skatītu dokumentu

Kā kļūt par "Mans NAIS" lietotāju

Lai kļūtu par Mans NAIS lietotāju:

  • Ar pogu ekrāna augšpusē atveriet autorizācijas logu
  • Reģistrējieties un izveidojiet savu Mans NAIS individuālo kontu, izmantojot reģistrācijas pogu autorizācijas logā

Turpmākam darbam ar savu Mans NAIS kontu pietiks tikai ar autorizāciju.

Ja autorizējoties būsiet atzīmējis Atcerēties mani, tad nākošajā reizē autorizācija notiks automātiski.

Piedāvājam iespēju autorizēties arī ar draugiem.lv pasi. Šajā gadījumā jāizmanto atbilstošā ikona autorizācijas logā .

Kad autorizācija veiksmīgi pabeigta:

  • autorizācijas pogas vietā parādās hipersaite uz lietotāja profila sadaļu un konta aizvēršanas poga
  • lietotājam pieejamas sekojošas papildus iespējas darbam ar dokumentiem:

Kā uzsākt darbu ar "Mans NAIS"

Lai uzsāktu darbu ar Mans NAIS kontu:

  • Atrodiet interesējošo dokumentu, izmantojot meklēšanas iespējas
  • Izmantojot pogu "Darbības"
    - saglabājiet dokumentu mapēs,
    - sekojiet izmaiņām,
    - veiciet piezīmes.

Sadaļa: Manas mapes

Piedāvātās iespējas:

  • Izveido un saglabā sev interesējošo dokumentu komplektus
  • Viens dokuments var atrasties vienā vai vairākās virtuālajās mapēs
  • Savā komplektā dokumentus viegli atrast, izmantojot izvērsto meklēšanu

Sadaļa: Sekot izmaiņām

Piedāvātās iespējas:

  • Tiek uzkrāta informācija par izmaiņām dokumentos, kuriem tiek sekots
  • Redzamas pēdējās izmaiņas
  • No dokumentu jaunāko izmaiņu saraksta, izmainīto dokumenta sadaļu var atvērt nepastarpināti
  • Ziņojumi par izmaiņām tiesību aktos tiek nosūtīti arī uz e-pastu
  • Nosacījumus, pēc kuriem var saņemt ziņojumus savā e-pastā, var mainīt

Sadaļa: Manas piezīmes

Piedāvātās iespējas:

  • Uzkrāj dokumentus, kuriem ir pievienotas individuālas piezīmes
  • Piezīmes un komentārus var mainīt, labot, dzēst

Sadaļa: Nesen skatītie dokumenti

Piedāvātās iespējas:

  • Uzkrāj iepriekš atvērto dokumentu vēsturi
  • Vēsture par atvērtajiem dokumentiem saglabājas aptuveni vienu nedēļu
  • Biežāk izmantojamos dokumentus iesakām saglabāt virtuālajās mapēs, izmantojot pogu "Darbības"

Sadaļa: Lietotāja profils

Piedāvātās iespējas:

  • Iespēja izmainīt noklusētos lietotāju profila iestatījumus
  • Iespēja izmainīt lietotāja reģistrācijas datus - lietotājvārdu, e-pastu, paroli, kontakttālruni
  • Iespēja aplūkot lietotāja konta statistiku (sadaļa "Kopsavilkums")

Tiesvedību monitorings

Īsumā par Tiesvedību monotoringu

Tiesvedību monitorings piedāvā sekot tiesvedību gaitai vienai vai vairākām lietām. Informācija tiek iegūta no Latvijas tiesu portāla tiesas.lv. Lai izvēlētos lietu, kurai sekot, ir jāievada tiesas piešķirtais lietas numurs.

Piedāvātās iespējas:

  • Iespēja sekot tiesvedības gaitai konkrētās civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās
  • Brīdī, kad uzsākta sekošana, tiek fiksēta aktuālā informācija par lietas gaitu. Kamēr sekošana lietai netiek pārtraukta, visas lietas gaitā notikušās
  • Izmaiņas tiek uzkrātas un tās iespējams atsekot un salīdzināt ar iepriekšējo informāciju par lietas gaitu
  • Jaunākās izmaiņas ir viegli pamanāmas, jo tiek iekrāsotas
  • Lietu skaits, kurām sekot, ir neierobežots
  • Lietām var pievienot savu lietas nosaukumu (atslēgvārdus)
  • Lietu secību var kārtot pēc dažādiem kritērijiem: termiņa, tiesas sēžu datuma, lietas nosaukuma

Lietotājiem pieejamās darbības un pakalpojumi:

  • Saņemt ziņas par jaunumiem uz epastu, var pievienot papildus e-pastu, uz kuru saņemt ziņojumus par izmaiņām tiesvedības gaitā
  • Veikt, labot piezīmes izvēlētajā lietā
  • Pievienot savu lietas nosaukumu (atslēgvārdus)
  • Lietas informācijai var pievienot savus procesuālos termiņus, uzdodot nosaukumu un datumu. Kad tuvojas datums, termiņš parādās sadaļā "Atgādinājumi"

Aktuālās lietas

Lai uzsāktu sekošanu izvēlētajai lietai, ievadiet tiesas piešķirto lietas numuru. Lietu secību var kārtot pēc dažādiem kritērijiem, kā arī pievienot darbības.


Atgādinājumi

Izmantojot darbību izvēlni, lietas informācijai var pievienot savus procesuālos termiņus, uzdodot nosaukumu un datumu. Šī informācija būs redzama sadaļā "Atgādinājumi".


Izmaiņu salīdzināšana

Visas lietas gaitā notikušās izmaiņas tiek uzkrātas un tās iespējams atsekot un salīdzināt ar iepriekšējām redakcijām. Jaunās izmaiņas ir viegli pamanāmas. Piemērā aktuālajai redakcijai salīdzinot ar iepriekšējo ir nācis klāt zaļi iekrāsotais fragments


NAIS.lv – aicinām iepazīties!

Latvijā lielākajā tiesību aktu bāzē NAIS.lv ir veikti būtiski jaunievedumi, kas ikdienas darbu ar dažādiem dokumentiem padara ne vien ievērojami ērtāku, bet arī efektīvāku.

Aicinām Jūs piedalīties NAIS.lv demonstrācijā 2.jūlijā plkst. 16:00
IT Demo centrā (Rīgā, Valdemāra ielā 21, 2.stāvā), kur iepazīstināsim ar sistēmas piedāvātajām iespējām:

  • Kā ērti salīdzināt dokumentu redakcijas un pārskatīt atšķirības
  • Kā izmantot sasaisti starp likuma pantu redakcijām un ārējiem tiesiskās informācijas avotiem
  • Kā sekot tiesvedības gaitai
  • Kā iegūt tekstu no fotografēta vai skanēta dokumenta,

KĀ ARĪ DAUDZ CITU IESPĒJU!

Demonstrācija ir bez maksas.

Lai pieteiktos, lūdzu, nosūtiet apstiprinošu e-pastu uz nais@nais.lv vai sazinieties ar NAIS Klientu atbalsta dienestu pa tālruni: 67600690. Paldies!

Autorizēties ar draugiem.lv Autorizēties ar facebook.com Autorizēties ar twitter.lv Aizmirsi paroli? Reģistrēties Palīdzība Bez koda Ar kodu Pieteikties izmēģinājuma periodam Pieteikties

Civilprocesa likums

Spēkā no 01.03.1999.
Spēkā esošs (redakcija spēkā no 01.11.2014.)
Publicēts: Vēstnesis, 03.11.1998., Nr. 326/330
Publicēts: ZIŅOTĀJS, 03.12.1998., Nr. 23
   Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2014.gada 1.oktobrim.

   Grozījumi: 20.06.2001. likums (L.V., 2.jūl., nr.102;
                                  Ziņotājs, 2001, nr.15)
              31.10.2002. likums (L.V., 20.nov., nr.169;
                                  Ziņotājs, 2002, nr.24)
              19.06.2003. likums (L.V., 10.jūl., nr.103;
                                  Ziņotājs, 2003, nr.15)
              27.06.2003. ST spriedums (L.V., 1.jūl., nr.97)
              06.11.2003. ST spriedums (L.V., 7.nov., nr.157)
              12.02.2004. likums (L.V., 25.febr., nr.30;
                                  Ziņotājs, 2004, nr.6)
              07.04.2004. likums (L.V., 23.apr., nr.64;
                                  Ziņotājs, 2004, nr.10)
              17.06.2004. likums (L.V., 29.jūn., nr.101;
                                  Ziņotājs, 2004, nr.14)
              02.09.2004. likums (L.V., 23.sept., nr.151;
                                  Ziņotājs, 2004, nr.20)
              17.02.2005. likums (L.V., 9.marts., nr.40;
                                  Ziņotājs, 2005, nr.7)
              09.06.2005. likums (L.V., 22.jūn., nr.98;
                                  Ziņotājs, 2005, nr.14)    
              01.12.2005. likums (L.V., 13.dec., nr.198;
                                  Ziņotājs, 2006, nr.1)
              25.05.2006. likums (L.V., 14.jūn., nr.92;
                                  Ziņotājs, 2006, nr.13)
              07.09.2006. likums (L.V., 27.sept., nr.154;
                                  Ziņotājs, 2006, nr.20)
              26.10.2006. likums (L.V., 9.nov., nr.180;
                                  Ziņotājs, 2006, nr.24)
              14.12.2006. likums (L.V., 29.dec., nr.207)
              01.11.2007. likums (L.V., 22.nov., nr.188;
                                  Ziņotājs, 2007, nr.24)
              22.05.2008. likums (L.V., 11.jūn., nr.90;
                                  Ziņotājs, 2008, nr.13)
              11.12.2008. likums (L.V., 23.dec., nr.200;
                                  Ziņotājs, 2009, nr.2)
              05.02.2009. likums (L.V., 25.febr., nr.31;
                                  Ziņotājs, 2009, nr.6)
              12.02.2009. likums (L.V., 18.febr., nr.27;
                                  Ziņotājs, 2009, nr.6)
              11.06.2009. likums (L.V., 26.jūn., nr.97;
                                  Ziņotājs, 2009, nr.14)
              12.06.2009. likums (L.V., 30.jūn., nr.100;
                                  Ziņotājs, 2009, nr.14)
              12.06.2009. likums (L.V., 30.jūn., nr.100;
                                  Ziņotājs, 2009, nr.14)
              17.12.2009. likums (L.V., 30.dec., nr.205)
              30.03.2010. ST spriedums (L.V., 1.apr., nr.53)
              04.10.2010. ST spriedums (L.V., 6.okt., nr.158)
              30.09.2010. likums (L.V., 20.okt., nr.166)
              28.10.2010. likums (L.V., 17.nov., nr.183)
              24.11.2010. ST spriedums (L.V., 25.nov., nr.187)
              20.01.2011. likums (L.V., 28.janv., nr.16)
              09.06.2011. likums (L.V., 17.jūn., nr.95)
              04.08.2011. likums (L.V., 24.aug., nr.132)
              08.09.2011. likums (L.V., 20.sept., nr.148)
              15.03.2012. likums (L.V., 28.marts, nr.50)
              ST 20.04.2012. spriedums (L.V., 24.apr., nr.63)
              21.06.2012. likums (L.V., 27.jūn., nr.100)
              15.11.2012. likums (L.V., 4.dec., nr.190)
              29.11.2012. likums (L.V., 14.dec., nr.197)
              18.04.2013. likums (L.V., 8.maijs, nr.87)
              23.05.2013. likums (L.V., 12.jūn., nr.112)
              12.09.2013. likums (L.V., 26.sept., nr.188)
              19.12.2013. likums (L.V., 3.janv., nr.2)
              13.02.2014. likums (L.V., 26.febr., nr.41)
              20.03.2014. likums (L.V., 28.marts, nr.63)
              22.05.2014. likums (L.V., 4.jūn., nr.108)
              22.05.2014. likums (L.V., 4.jūn., nr.108)
              11.09.2014. likums (L.V., 1.okt., nr.194)

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Civilprocesa likums

A daļa
Vispārīgie noteikumi

Pirmā sadaļa
Civilās tiesvedības pamatnoteikumi

1.nodaļa
Civilprocesa principi

1.pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību

(1) Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk - persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

(2) Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

 

2.pants. Tiesas spriešana civillietās

Civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta šajā likumā un likumā “Par tiesu varu”.

 

3.pants. Tiesvedību civillietā regulējošo tiesību normu spēks laikā

Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

(07.04.2004. likuma redakcijā)

 

4.pants. Tiesvedības instances civillietā

(1) Civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc lietas dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu - arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

5.pants. Tiesību normu piemērošana

(1) Tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

(2) Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

(3) Ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas.

(4) Likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas.

(5) Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, — vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.

(6) Piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

(07.04.2004. likuma redakcijā)

 

5.1 Jautājuma uzdošana Eiropas Savienības Tiesai

Tiesa saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām uzdod Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu vai spēkā esamību prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.

(07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

6.pants. Civillietas ierosināšana tiesā

(1) Tiesnesis ierosina civillietu pēc to personu pieteikuma, uz kurām šī lieta attiecas.

(2) Tiesnesis ierosina civillietu arī pēc to valsts vai pašvaldību iestāžu un personu pieteikuma, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

(3) Prasības tiesvedības lietās iesniedz prasības pieteikumus, bet sevišķās tiesāšanas kārtības lietās - pieteikumus.

 

7.pants. Civilprasība krimināllietā

(1) Civilprasību par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu krimināllietā var celt kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja civilprasība krimināllietā nav iesniegta vai nav izspriesta, prasību var celt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

8.pants. Apstākļu noskaidrošana civillietā

(1) Tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus, kā arī procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006. likumu)

 

9.pants. Pušu līdztiesība civilprocesā

(1) Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības.

(2) Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.

 

10.pants. Sacīkste civilprocesā

(1) Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

(2) Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ;

41) pagaidu aizgādnības nodibināšanu;

42) nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu;

5) bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī un bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā;

6) aizgādības un saskarsmes tiesībām;

7) pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

(3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu:

1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu;

2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu;

3) nepilngadīgo interesēs;

4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

5) tiesas spriešanas interesēs.

(31) Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās tādas lietas izskatīšanā, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, un kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopiju izgatavošana nav pieļaujama.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, — arī eksperti un tulki.

(5) Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

(6) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(7) Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.

(8) Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, 04.08.2011. likumu, 29.11.2012. likumu un 13.02.2014. likumu)

 

12.pants. Civillietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Pirmās instances tiesā civillietu izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā civillietu izskata koleģiāli.

 

13.pants. Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no lietas dalībniekiem un ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un tiesas nolēmumi rakstāmi valsts valodā.

(4) Lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību.

 

14.pants. Tiesas sastāva nemainīgums

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības noris nemainīgā tiesas sastāvā.

(2) Tiesneša aizstāšana lietas iztiesāšanas gaitā pieļaujama tikai tad, ja viņš sakarā ar pāriešanu citā darbā, slimības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar pabeigt lietas izskatīšanu.

(3) Ja lietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna.

(31.10.2002. likuma redakcijā)

 

15.pants. Civillietas izskatīšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt.

(3) Šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Ja tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, kuriem varētu būt nozīme pieteikuma, sūdzības un jautājuma izlemšanā, tiesa to var izskatīt tiesas sēdē, iepriekš par tās laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma, sūdzības un jautājuma izskatīšanai.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006. likumu, 05.02.2009. likumu un 08.09.2011. likumu)

2.nodaļa
Tiesas sastāvs

16.pants. Tiesneši

Lietu tiesā izskata likumā “Par tiesu varu” noteiktajā kārtībā iecelti vai apstiprināti tiesneši.

 

17.pants. Jautājumu izlemšana tiesā

(1) Visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiāli, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos jautājumus tiesnesis izlemj vienpersoniski.

 

18.pants. Nepieļaujamība tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja ir atcelts spriedums vai lēmums par tiesvedības izbeigšanu vai prasības atstāšanu bez izskatīšanas, kas sastādīts, viņam piedaloties.

(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

 

19.pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā ir bijis lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no lietas dalībniekiem;

3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

4) ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 18.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas iztiesāšanas gaitā, sevis atstatīšana izdarāma tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

20.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Lietas dalībnieks noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāpieteic, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas iztiesāšanas laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

21.pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Tiesas sēdē pieteikto noraidījumu tiesa izlemj apspriežu istabā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

(4) Lietā, kuru izskata koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, to izlemj pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem, to ar balsu vairākumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

22.pants. Noraidījuma apmierināšanas sekas

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai vairāki tiesneši, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā.

(2) Ja jaunu tiesas sastāvu attiecīgajā tiesā nav iespējams izveidot, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

3.nodaļa
Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība

23.pants. Pakļautība

(1) Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā vai izmantot mediāciju.

(2) Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana.

(3) Tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav civiltiesiska strīda rakstura, ja tas noteikts likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu)

 

24.pants. Piekritība rajona (pilsētas) tiesai

Tiesai pakļautās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesa. Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa izskata pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu)

 

25.pants. Piekritība apgabaltiesai

(1) Apgabaltiesa izskata šādas tiesai pakļautās lietas:

1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot laulāto mantas dalīšanu;

2) (izslēgts ar 19.12.2013. likumu);

3) lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;

4) (izslēgts ar 01.12.2005. likumu);

5) lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju.

(2) Ja lietā savienoti vairāki prasījumi, no kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas izskatīšanai, bet citi - apgabaltiesas izskatīšanai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā pieņemta pretprasība, kas piekrīt izskatīšanai apgabaltiesā, lietu izskata apgabaltiesa.

(3) Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas civillietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, 14.12.2006. likumu, 05.02.2009. likumu un 12.09.2013. likumu)

 

26.pants. Prasības celšana pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses

(1) Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas.

(2) Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās juridiskās adreses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

27.pants. Prasības celšana, ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas

(1) Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas.

(2) Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

28.pants. Piekritība pēc prasītāja izvēles

(1) Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības juridiskās adreses.

(2) Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

(3) Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.2353.pants), prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.

(6) Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.

(7) Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

(8) Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesamību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši šā likuma 234.panta noteikumiem.

(9) Prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai darbavietas.

(10) Ja prasītājam šajā pantā minētajos gadījumos nav deklarētās dzīvesvietas, viņš prasību var celt pēc savas dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, 07.04.2004. likumu, 28.10.2010. likumu, 09.06.2011. likumu un 29.11.2012. likumu)

 

29.pants. Izņēmuma piekritība

(1) Prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas.

(2) Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvietas, bet, ja viņa deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja tā nav zināma, - tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas.

(3) Izņēmuma piekritība var būt noteikta arī citos likumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

30.pants. Līgumiskā piekritība

(1) Slēdzot līgumu, tā slēdzēji var noteikt to pirmās instances tiesu, kurā izšķirami strīdi, kas viņiem varētu celties par šo līgumu vai tā izpildīšanu.

(2) Likumā noteikto izņēmuma piekritību nevar grozīt, pusēm vienojoties.

 

31.pants. Vairāku savstarpēji saistītu lietu piekritība

(1) Pretprasība neatkarīgi no tās piekritības ceļama tiesā pēc sākotnējās prasības izskatīšanas vietas.

(2) Civilprasība, kas radusies no krimināllietas, ja tā nav iesniegta vai nav izspriesta, izskatot krimināllietu, civilprocesa kārtībā ceļama pēc vispārējiem piekritības noteikumiem.

 

31.1 pants. Prasības celšana saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām, ja lieta ir piekritīga Latvijas tiesai

Ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta ir piekritīga Latvijas tiesai, bet šā likuma piekritības noteikumi neparedz, kurā tiesā prasība ceļama, prasītājs var celt prasību jebkurā Latvijas tiesā pēc savas izvēles, ievērojot šā likuma 23., 24. un 25.panta noteikumus.

(29.11.2012. likuma redakcijā)

 

32.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lieta, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesai jāizskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa var nodot lietu izskatīšanai citā tiesā, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu).

(3) Rajona (pilsētas) tiesa nosūta lietu izskatīšanai apgabaltiesā, ja saskaņā ar šā likuma 25.pantu tā piekrīt apgabaltiesai.

(4) Lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai citā tiesā lietas dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, - pēc sūdzības noraidīšanas.

(6) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

32.1 pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai

(1) Pirmās instances tiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, izņemot lietu, kuras piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30.pantu, ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(2) Apgabaltiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai tās izskatīšanā esošu apelācijas lietu, kas ierosināta par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu), ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

(3) Lēmumu par lietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai pēc tās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma, kurai lieta ir piekritīga, pieņem vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Ja rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta nododama citā tiesu apgabalā esošai tiesai, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas ierosina lietas nodošanu citai tiesai. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

(4) Par šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu tiesa, kura ierosinājusi lietas nodošanu citai tiesai, informē lietas dalībniekus.

(5) Ja lieta tās ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai kādā no tiesvedības instancēm tikusi nodota izskatīšanai citai tiesai, atkārtota lietas nodošana šajā pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama.

(19.12.2013. likuma redakcijā)

4.nodaļa
Tiesāšanās izdevumi

33.pants. Tiesāšanās izdevumi

(1) Tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

(2) Tiesas izdevumi ir:

1) valsts nodeva;

2) kancelejas nodeva;

3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

(3) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

1) izdevumi par advokāta palīdzību;

2) izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;

3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu)

 

34.pants. Valsts nodeva

(1) Par katru prasības pieteikumu — sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, — maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a) līdz 2134 euro, — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro,

b) no 2135 euro līdz 7114 euro, — 320,10 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro,

c) no 7115 euro līdz 28 457 euro, — 519,30 euro plus 3,2 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 7114 euro,

d) no 28 458 euro līdz 142 287 euro, — 1202,28 euro plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 28 457 euro,

e) no 142 288 euro līdz 711 435 euro, — 3023,56 euro plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 142 287 euro,

f) vairāk par 711 435 euro, — 8715,04 euro plus 0,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 711 435 euro;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā — 142,29 euro, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, — 14,23 euro;

3) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — 42,69 euro, par kreditora iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 355,72 euro, par parādnieka iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 71,14 euro, par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu — 142,29 euro, par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu — 355,72 euro;

4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 71,14 euro;

5) par pieteikumu par autortiesību un blakustiesību, datubāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk — intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumiem un aizsardzību — 213,43 euro;

6) par prasības pieteikumu lietā par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (30.4 nodaļa) — 142,29 euro;

7) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu — 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro;

8) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms prasības celšanas, — 28,46 euro;

9) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulu (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1896/2006), vai par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā — 2 procenti no parāda summas vai atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības, bet ne vairāk par 498,01 euro;

91) par pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā — 2 procenti no parāda summas;

10) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu — 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 284,57 euro;

11) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, — tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

12) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu — tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā;

13) par sūdzībām tiesiskās aizsardzības procesa lietās, par sūdzībām maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, par sūdzībām sakarā ar maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) lēmumu vai rīcību, par sūdzībām par Maksātnespējas administrācijas lēmumiem, kā arī par Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Padomes regula Nr.1346/2000) 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu — 21,34 euro;

14) par sūdzībām sakarā ar tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra lēmumiem vai rīcību — 21,34 euro;

15) par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda — 71,14 euro.

(2) (Ievaddaļa izslēgta ar 04.08.2011. likumu):

1) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu);

2) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu);

3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu).

(3) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu)

(4) Par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kāda jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos — likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā.

(5) Iesniedzot blakus sūdzību par tiesas lēmumu, izņemot lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, maksājama valsts nodeva - 28,46 euro.

(6) Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei, maksājama valsts nodeva — 2,85 euro.

(7) Iesniedzot pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, maksājama valsts nodeva — 28,46 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, 07.04.2004. likumu, 02.09.2004. likumu, 17.02.2005. likumu, 25.05.2006. likumu, 14.12.2006. likumu, 01.11.2007. likumu, 05.02.2009. likumu, 30.09.2010. likumu, 20.12.2010. likumu, 08.09.2011. likumu, 15.11.2012. likumu, 29.11.2012. likumu, 18.04.2013. likumu, 12.09.2013. likumu un 19.12.2013. likumu)

 

35.pants. Prasības summa

(1) Prasības summa ir:

1) prasībās par naudas piedziņu - piedzenamā summa;

2) prasībās par mantas izprasīšanu - izprasāmās mantas vērtība;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu - maksājumu kopsumma par vienu gadu;

4) prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem - visu maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par trim gadiem;

5) prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem - visu maksājumu un devumu kopsumma par trim gadiem;

6) prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu - summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu;

7) prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu - atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par vienu gadu;

8) prasībās par nomas un īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu — maksājumu kopsumma par atlikušo līguma darbības laiku, bet ne vairāk kā par trim gadiem;

9) prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo mantu - tās vērtība, bet ne mazāka par tās kadastrālo vērtību;

10) prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem - visu prasījumu kopsumma;

11) prasībās par darījuma izbeigšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu — apstrīdētā darījuma summa.

(2) Prasības summu norāda prasītājs. Ja norādītā prasības summa acīm redzami neatbilst izprasāmās mantas īstajai vērtībai, prasības summu nosaka tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu)

 

36.pants. Valsts nodevas piemaksa

(1) Prasībai, kuru iesniegšanas laikā ir grūti novērtēt, tiesnesis iepriekš nosaka valsts nodevas apmēru. Galīgo valsts nodevas apmēru, izskatot lietu, nosaka tiesa.

(2) Ja palielina prasības summu, izņemot procentu un pieaugumu pievienošanu, atbilstoši piemaksājama valsts nodeva.

 

36.pants. Valsts nodevas ieskaitīšana

Par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1896/2006 samaksātā nodeva ieskaitāma valsts nodevā par prasību, ja atbildētājs paziņojis par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu un tiek turpināta prasības tiesvedība.

(08.09.2011. likuma redakcijā)

 

37.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;

4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai pieteikumu iesniegusi civilprocesuāli rīcībnespējīga persona;

5) ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas;

6) ja tiesa saskaņā ar šā likuma 440.8 panta septīto daļu atsakās ierosināt apelācijas tiesvedību, — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas;

7) ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta mediācijas vienošanās, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums par mediācijas rezultātu, — 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, 19.06.2003. likumu, 20.12.2010. likumu, 08.09.2011. likumu, 29.11.2012. likumu, 20.03.2014. likumu un 22.05.2014. likumu)

 

38.pants. Kancelejas nodeva

(1) Kancelejas nodeva maksājama:

1) par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu — 7,11 euro;

2) par izziņas izsniegšanu — 2,85 euro;

3) par izpildu raksta dublikāta izdošanu — 14,23 euro;

4) par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs, — 4,27 euro;

5) par liecinieku uzaicināšanu — 4,27 euro par katru personu.

(2) Kancelejas nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu un 05.02.2009. likumu un 12.09.2013. likumu)

 

39.pants. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(1) Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;

2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;

3) ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;

4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;

5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;

6) ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;

7) ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;

8) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu).

(2) Kārtību, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu sais­tīto izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu)

 

40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas kārtība

(1) Izdevumu summas, kas izmaksājamas lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(2) Ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst vai tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu summas, kuras ārvalsts kompetentā iestāde pieprasa iemaksāt pirms vai atmaksāt pēc lūguma izpildes, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(3) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(4) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu šajā likumā paredzētajos gadījumos iesniegusi tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas, nepieciešamo summu iemaksā valsts.

(5) Šajā pantā minētās summas neiemaksā puse, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

(05.02.2009. likuma redakcijā)

 

41.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana

(1) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par blakus sūdzību par tiesas lēmumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

(3) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.panta pirmās daļas 2.punktā norādīto gadījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu un 08.09.2011. likumu)

 

42.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

(1) Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

(2) Ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

(3) Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

(4) Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

(5) Ja tiesa apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no abām pusēm valsts ienākumos vienādā apmērā, ja izlīgumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji - prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

11) prasītāji — prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;

2) prasītāji - prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji - prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam;

31) pieteikuma iesniedzēji — par ārvalsts nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu;

4) prasītāji - prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu vai rīcībspējas atjaunošanu;

61) pieteikuma iesniedzēji — par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;

7) pieteikumu iesniedzēji — par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji - lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu bērnam vai vecākam un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu);

91) pieteikuma iesniedzēji — lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu;

10) administratori — prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, kā arī iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu Maksātnespējas likuma 51.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā;

11) piedzinēji - izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

111) piedzinēji — izpildu lietās, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

12) nodokļu (nodevu) administrācija — pieteikumos juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās;

13) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde - lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu;

14) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra — lietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā daļā par sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu izmaksu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumiem;

15) pieteikuma iesniedzēji — par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, 31.10.2002. likumu, 19.06.2003. likumu, 07.09.2006. likumu, 01.11.2007. likumu, 05.02.2009. likumu, 30.09.2010. likumu, 09.06.2011. likumu, 08.09.2011. likumu, 15.03.2012. likumu, 29.11.2012. likumu un 13.02.2014. likumu)

 

44.pants. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana

(1) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai:

a) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,

b) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,

c) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57 001 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,

d) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,

e) atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 4275 euro;

2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, - pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai;

3) izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu - izdevumu faktiskajā apmērā;

4) tulka izdevumi sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, - izdevumu faktiskajā apmērā.

(2) Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

(3) Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

(4) Ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

(5) Tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, 05.02.2009. likumu, 29.11.2012. likumu un 12.09.2013. likumu)

 

45.pants. Par tiesāšanās izdevumiem pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

Lēmumu jautājumā par tiesāšanās izdevumiem var pārsūdzēt persona, uz kuru tas attiecas.

(19.06.2003. likuma redakcijā)

5.nodaļa
Procesuālie termiņi

46.pants. Procesuālo termiņu noteikšana

(1) Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

(3) Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

(4) Ja likumā tiesai vai tiesnesim ir noteikti termiņi lietu izskatīšanai vai citu procesuālo darbību izpildīšanai un par attiecīgās procesuālās darbības veikšanu paziņo lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, bet attiecīgās procesuālās darbības izpilde likumā noteiktajā termiņā nav iespējama, tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs noteikt saprātīgāku un garāku termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu un 05.02.2009. likumu)

 

47.pants. Procesuālo termiņu skaitījuma sākums

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(2) Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(31.10.2002. likuma redakcijā)

 

48.pants. Procesuālo termiņu izbeigšanās

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(3) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

(4) Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi pasta sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

49.pants. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.

(31.10.2002. likuma redakcijā)

 

50.pants. Procesuālo termiņu apturēšana

Apturot tiesvedību lietā, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu tiesvedības apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

51.pants. Procesuālo termiņu atjaunošana

(1) Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma atjauno tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

52.pants. Procesuālo termiņu pagarināšana

Tiesas vai tiesneša noteiktos termiņus var pagarināt pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

 

53.pants. Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu.

(2) Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.

(3) Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski.

(4) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

6.nodaļa
Tiesas paziņojumi, izsaukumi un tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(Nodaļas nosaukums 05.02.2009. likuma redakcijā)

 

54.pants. Aicināšana uz tiesu

(1) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu.

(2) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti. Šajā likumā noteiktajos gadījumos atbildētāju var aicināt uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēstēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

54.pants. Atbildētāja dzīvesvietas noskaidrošana

(1) Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, prasītājam ir pienākums norādīt tiesai atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma.

(2) Ja prasītājam objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu, kura nav Latvijā, tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var izmantot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras atbildētāja adreses noskaidrošanai.

(29.11.2012. likuma redakcijā)

 

55.pants. Tiesas pavēste

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi vai juridiskās personas nosaukumu un juridisko adresi;

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās laiku un vietu;

4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts;

51) norādījumu, ka tiks izmantota videokonference;

6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, 08.09.2011. likumu un 29.11.2012. likumu)

 

56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz personas darbavietu.

(51) Izpildot ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu (662., 672. un 681.pants), dokumentus adresātam piegādā pēc lūgumā norādītās adreses,  bet, ja adresāts šajā adresē nav sastopams, tos var piegādāt šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

(61) Tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz lietas dalībnieka norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja tiesa konstatē tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādā citā šā panta pirmajā daļā minētajā veidā.

(7) Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu, paraksta daļā atzīmējot dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un nododot paraksta daļu atpakaļ tiesai.

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu, viņš izsniedz tiesas dokumentus kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj izsniedzamos dokumentus darbavietas administrācijai - nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts nav sastopams, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt noteiktus to piegādāšanas vai izsniegšanas veidus.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu un 29.11.2012. likumu)

 

56.1 pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

(1) Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu;

4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.

(2) Tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu un 29.11.2012. likumu)

 

56.2 pants. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr.1348/2000 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.861/2007), 13.pantā paredzētajā kārtībā;

3) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (82.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(21) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un ir saņemts apstiprinājums par to neizsniegšanu, tiesa izvērtē dokumentu neizsniegšanas iemeslus un dokumentu neizsniegšanas ietekmi uz tiesvedību nosaka saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Tiesa pēc dokumentu neizsniegšanas iemeslu izvērtēšanas var piegādāt dokumentus atkārtoti vai izmantot citu metodi dokumentu izsniegšanai. Ja dokumentus neizdodas izsniegt atkārtoti, piemēro šā likuma 59.pantu.

(3) Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādā gadījumā tiesas dokumenti vispārējā kārtībā izsniedzami tikai pārstāvim.

(05.02.2009. likuma redakcijā  ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās pieņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(05.02.2009. likuma redakcijā)

 

58.pants. Adreses maiņa lietas tiesvedības laikā

(1) Lietas dalībnieks paziņo tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta pēc pēdējās tiesai zināmās adreses. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

(2) Lietas dalībniekam, ja viņš nepaziņo tiesai par savas adreses maiņu tiesvedības laikā, tiesa vai tiesnesis var uzlikt naudas sodu līdz 50 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010. likumu un 12.09.2013. likumu)

 

59.pants. Aicināšana uz tiesu ar publikāciju laikrakstā

(1) Atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1 pantu vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” prasītājs ir tiesīgs tiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos.

(3) Laikrakstā publicējams pavēstes saturam atbilstošs aicinājuma teksts.

(4) Tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

(5) Līdztekus atbildētāja aicināšanai ar publikāciju laikrakstā pavēste piesūtāma arī pēc viņa nekustamās mantas atrašanās vietas, ja to norādījis prasītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

60.pants. Atbildētāja meklēšana, ja viņa atrašanās vieta nav zināma

Ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, tiesa pēc prasītāja lūguma ir tiesīga izsludināt atbildētāja meklēšanu.

7.nodaļa
Protokoli

61.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

(1) Katrā tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

(4) Tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja uz tiesas sēdi nav ieradies neviens no lietas dalībniekiem.

(5) Ja tiesas sēdes gaita fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu, personām, kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, attiecīgais skaņu ieraksts pieejams nākamajā darba dienā pēc tiesas sēdes dienas.

(19.12.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu)

 

62.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) to, ka tiesas sēdes gaitu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem;

4) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

5) lietas nosaukumu;

6) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

7) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

8) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību;

9) ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

11) ziņas par tiesas aiziešanu lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai;

12) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu;

13) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

14) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, skaņu ierakstu un pilnu sprieduma tekstu;

15) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

16) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Par prasītāja atteikšanos no prasības, kā arī par to, ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā, un attiecīgi prasītājs, atbildētājs vai abas puses to apliecina, parakstoties atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā.

(3) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

(4) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šā panta prasībām.

(19.12.2013. likuma redakcijā)

 

63.pants. Protokola rakstīšana

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Protokols parakstāms ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķu procesuālo darbību izpildīšanas, bet sarežģītās lietās - ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

(3) Visi pierakstījumi un labojumi protokolā jāatrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītrojamas. Protokolā nav pieļaujami teksta dzēsumi un aizkrāsojumi.

 

64.pants.

(Izslēgts ar 19.12.2013. likumu)

8.nodaļa
Procesuālās sankcijas

65.pants. Procesuālo sankciju veidi

Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no sēžu zāles;

3) naudas sodu;

4) piespiedu atvešanu uz tiesu.

 

66.pants. Brīdinājums

Personai, kas traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu, un par to izdarāma atzīme tiesas sēdes protokolā.

 

67.pants. Izraidīšana no sēžu zāles

Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, viņus ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles, bet citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

 

68.pants. Naudas sods

(1) Tiesa uzliek naudas sodu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros. Ja tiesa uzliek naudas sodu tiesas sēdē, lēmums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(2) Tiesas lēmuma norakstu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(3) Persona, kurai uzlikts naudas sods, 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta (izraksta no protokola) izsniegšanas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot šo personu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai naudas sods uzlikts. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai.

(4) Amatpersonām uzliktos naudas sodus piedzen no viņu personīgajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu un 19.12.2013. likumu)

 

69.pants. Piespiedu atvešana

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par personas piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

 

70.pants. Lietas dalībnieku un citu personu administratīvā un kriminālā atbildība

Lietas dalībniekus un citas personas, kuras ar savu darbību vai bezdarbību traucē tiesas darbu, līdztekus likumā paredzētajām procesuālajām sankcijām likumā noteiktajos gadījumos var saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības.

Otrā sadaļa
Lietas dalībnieki

9.nodaļa
Civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja

71.pants. Civilprocesuālā tiesībspēja

(1) Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2) Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.

 

72.pants. Civilprocesuālā rīcībspēja

(1) Spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgām fiziskajām personām tiktāl, ciktāl to nav ierobežojusi tiesa, un juridiskajām personām.

(2) Fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji. Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, lietas tiesā ved to pārstāvji vai — likumā noteiktajos gadījumos — pārstāvji kopā ar šīm personām. Lietās, kuras ved minēto personu pārstāvji, tiesa aicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(3) Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgās personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc tiesas ieskatiem var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

(5) Pilngadīgām fiziskajām personām, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa, tomēr ir pilnīga civilprocesuālā rīcībspēja lietās, kurās izskata to rīcības un brīvības ierobežojumus, kā arī strīdus starp šo personu un tās aizgādni. Šādās lietās tiesa pieaicina prokuroru un bāriņtiesas pārstāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

73.pants. Lietas dalībnieka jēdziens

(1) Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.

(2) Lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu)

10.nodaļa
Puses

74.pants. Puses, to tiesības un pienākumi

(1) Civilprocesā par pusēm - prasītāju un atbildētāju - var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

(2) Pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

11) saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

(3) Prasītājs turklāt ir tiesīgs:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;

2) samazināt prasījumu apmēru;

3) rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).

(4) Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību.

(5) Puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

(6) Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi.

(7) Pusēm ir pienākums:

1) ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;

2) savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;

3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu un 22.05.2014. likumu)

 

75.pants. Procesuālā līdzdalība

(1) Prasību var celt vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju, viens prasītājs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzprasītājs un līdzatbildētājs attiecībā pret otru pusi un citiem līdzdalībniekiem uzstājas patstāvīgi.

(3) Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem vai vienam kopējam pārstāvim.

 

76.pants. Prasītājs lietās, kas uzsāktas pēc citu personu iniciatīvas

Persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc prokurora, kā arī tās valsts vai pašvaldības iestādes vai personas pieteikuma, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, piedalās lietā kā prasītājs.

 

77.pants. Puses procesuālo tiesību pārņemšana

(1) Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam.

(2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības ir pārņemtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

11.nodaļa
Trešās personas

78.pants. Trešo personu piedalīšanās civilprocesā

(1) Par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā.

(2) Uz trešajām personām attiecas pušu procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi, tām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šā likuma 80.pantā.

(3) Trešās personas var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Tās var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc pušu vai prokurora lūguma.

 

79.pants. Trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas piesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā, iesniedzot prasības pieteikumu.

(2) Trešajām personām ar patstāvīgiem prasījumiem ir prasītāja tiesības un pienākumi.

 

80.pants. Trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē, ja spriedums lietā var skart šo personu tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm.

(2) Trešajām personām, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir puses procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījumu apmēru, atteikties no prasības, atzīt prasību vai noslēgt izlīgumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(3) Iesniegumos par trešo personu pieaicināšanu un trešo personu iesniegumos par iestāšanos lietā prasītāja vai atbildētāja pusē norādāmi tie pamati, kuru dēļ trešās personas pieaicināmas vai pielaižamas piedalīties lietā.

 

81.pants. Tiesas lēmums par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu piedalīties lietā

Trešā persona tiek pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu. Lēmums, ar kuru apmierināts vai noraidīts lūgums par trešās personas pieaicināšanu vai iestāšanos lietā, nav pārsūdzams.

(Panta teksts 29.11.2012. likuma redakcijā)

12.nodaļa
Pārstāvji

82.pants. Tiesības uz pārstāvību civilprocesā

(1) Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savā lietā advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Šajā gadījumā advokāta pilnvaru apjomu nosaka šā likuma 86.pants, paskaidrojumus par lietas būtību viņš nesniedz.

(5) (Atzīta par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 27.06.2003.spriedumu no 01.01.2003. /Izslēgta ar 12.02.2004. likumu/).

(6) Fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību.

(7) Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, 31.10.2002. likumu un 19.12.2013. likumu)

 

83.pants. Persona, kura var būt par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā

Par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā var būt jebkura fiziskā persona, ievērojot šā likuma 82.panta sestajā un septītajā daļā un 84.pantā noteiktos ierobežojumus.

(12.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. likumu)

 

84.pants. Personas, kas nevar būt par pārstāvjiem civilprocesā

(1) Par pārstāvjiem civilprocesā nevar būt:

1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību;

2) persona, kurai nodibināta aizgādnība;

3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

4) persona, kura atrodas radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar tiesnesi, kuram lieta jāiztiesā;

5) persona, kura sniegusi juridisko palīdzību strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;

6) mediators, kurš piedalījies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(2) Konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, tiesa nepielaiž šādu personu lietas izskatīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu un 22.05.2014. likumu)

 

85.pants. Pārstāvības noformēšana

(1) Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3) Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi uzrāda tiesai dokumentus, kas apliecina viņu tiesības.

(5) Ja pilnvarotais pārstāvis ir viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā, pārstāvamais viņa pilnvarojumu tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, 12.02.2004. likumu un 17.02.2005. likumu)

 

86.pants. Pārstāvju pilnvaru apjoms

(1) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izpildīšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums. Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.

(3) Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

 

87.pants. Pārstāvības pirmstermiņa izbeigšana

(1) Pārstāvamais var jebkurā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, rakstveidā paziņojot par to tiesai. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt tiesas sēdē, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to savlaicīgi rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un tiesai.

 

13.nodaļa
Institūcijas un personas, kuras piedalās procesā saskaņā ar likumu

(Nodaļas nosaukums 07.04.2004. likuma redakcijā)

 

88.pants. Valsts vai pašvaldību iestāžu un atsevišķu personu piedalīšanās procesā, aizstāvot citu personu tiesības

(1) Likumā, Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajos gadījumos valsts vai pašvaldību iestādes un personas var iesniegt tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šajā pantā norādītās iestādes un personas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu.

(3) Norādīto iestāžu un personu atteikšanās no pieteikuma, kuru tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai tiesa lietu izskata pēc būtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu)

 

89.pants. Institūciju piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1) Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūcijas, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Pieaicinātajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu.

(07.04.2004. likuma redakcijā)

14.nodaļa
Prokurors

90.pants. Prokurora piedalīšanās civilprocesā

(1) Prokurors ir tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir cēlis prasību, iesniedzis pieteikumu vai viņa piedalīšanās ir obligāta.

(2) Prokuroram ir tiesības celt prasību vai iesniegt pieteikumu tiesā, ja:

1) tas ir nepieciešams likumā noteikto valsts vai pašvaldības tiesību un interešu aizsardzībai;

2) ir pārkāptas nepilngadīgo, aizgādnībā esošo personu, personu ar invaliditāti, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības;

3) veicot prokurora pārbaudi, ir konstatēts likuma pārkāpums.

(3) Prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

(4) Prokuroram, kurš piedalās lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot atzinumu jautājumos, kas radušies lietas iztiesāšanas gaitā un par lietas būtību kopumā, iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu, saņemt sprieduma, lēmuma norakstu vai cita lietā esoša dokumenta norakstu, kā arī izpildīt citas likumā noteiktās procesuālās darbības.

(5) Ja prokurors ir lietas dalībnieks, viņam ir tiesības iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu visos gadījumos, kad tiesības pārsūdzēt spriedumu vai lēmumu ir citiem lietas dalībniekiem.

(6) Prokurora atteikšanās no prasības vai pieteikuma, ko viņš iesniedzis tiesā, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai prokurors iesniedzis prasību vai pieteikumu, tiesības prasīt, lai tiesa izskata lietu pēc būtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

91.pants. Prokurora atstatīšana vai noraidīšana

(1) Prokurors nevar dot lietā savu atzinumu, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, puse, trešā persona, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā norādītajos gadījumos.

(2) Pastāvot minētajiem apstākļiem, prokuroram ir sevi jāatstata pirms lietas iztiesāšanas sākuma.

(3) Ja prokurors nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu prokuroram uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(4) Noraidījumu prokuroram piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajā kārtībā.

Trešā sadaļa
Pierādījumi

15.nodaļa
Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem

92.pants. Pierādījumi

Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

(31.10.2002. likuma redakcijā)

 

93.pants. Pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus

(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz tiesā ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48.panta ceturtās daļas otrais teikums.

(31) Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā.

(32) Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tā uzliek lietas dalībniekam naudas sodu līdz 750 euro.

(33) Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, 07.09.2006. likumu, 29.11.2012. likumu un 12.09.2013. likumu)

 

94.pants. Pierādījumu attiecināmība

Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

 

95.pants. Pierādījumu pieļaujamība

(1) Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

(2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar pierādīt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

 

96.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas

(1) Ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2) Fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

(4) Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Tādu pieņēmumu var apstrīdēt vispārīgā kārtībā.

(5) Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu un 05.02.2009. likumu)

 

97.pants. Pierādījumu novērtēšana

(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3) Tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

16.nodaļa
Pierādījumu nodrošināšana

98.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumus par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kas izskata lietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu)

 

99.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu

Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, vai tās iespējamos dalībniekus;

2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

 

100.pants. Kārtība, kādā izlemj pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Ja pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izlemj tiesa, uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ar tiesneša lēmumu pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos, tai skaitā neatliekamos intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.

(4) Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts bez iespējamā atbildētāja vai cita lietas dalībnieka klātbūtnes, viņam paziņo par šo lēmumu ne vēlāk kā minētā lēmuma izpildes brīdī.

(5) Liecinieku nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(6) Apmierinot pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasības pieteikuma iesniegšanai termiņu, ne ilgāku par 30 dienām.

(7) Apmierinot pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis var pieprasīt, lai iespējamais prasītājs, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai sniedzot līdzvērtīgu garantiju, nodrošina to zaudējumu segšanu, kuri atbildētājam varētu rasties sakarā ar pierādījumu nodrošināšanu.

(8) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(9) Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu vai šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas.

(14.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu)

 

101.pants. Kārtība, kādā izskata pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(2) Pieteikuma iesniedzējam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu.

 

102.pants. Tiesas uzdevumi

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tiesa vai tiesnesis uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāstāma izskatāmās lietas būtība un norādāmi apstākļi, kuri jānoskaidro, un pierādījumi, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un tas jāizpilda 15 dienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

103.pants. Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

 

103.1 pants. Pierādījumu nodrošināšanas izbeigšanās

Ja lēmums par pierādījumu nodrošināšanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pierādījumu nodrošināšanas atcelšanu.

(14.12.2006. likuma redakcijā)

 

103.2 pants. Ar pierādījumu nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pierādījumu nodrošināšanu, ja pierādījumu nodrošināšana ir atcelta šā likuma 103.1 pantā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos.

(14.12.2006. likuma redakcijā)

17.nodaļa
Pierādīšanas līdzekļi

104.pants. Pušu un trešo personu paskaidrojumi

(1) Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

(2) Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

 

105.pants. Liecinieku liecības

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2) Lietas dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecību došanas, izņemot šā likuma 106. un 107.pantā noteiktos gadījumus.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

 

106.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem

Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdzniekus - par apstākļiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personas, kurām pēc sava amata vai profesijas nav tiesību izpaust tām uzticētās ziņas, - par šīm ziņām;

2) nepilngadīgas personas - par apstākļiem, kas liecina pret viņu vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;

3) personas, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

4) bērnus līdz septiņu gadu vecumam;

5) personas, kuras piedalījušās mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu)

 

107.pants. Personas, kuras var atteikties liecināt

(1) No pienākuma liecināt var atteikties:

1) pušu radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī pušu ģimenes locekļi;

2) pušu aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas pušu aizbildnībā vai aizgādnībā;

3) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no pusēm.

(2) Tiesai jāizskaidro minētajām personām to tiesības atteikties liecināt.

 

108.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem. Liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un lietas dalībnieku jautājumiem.

(3) Tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā, ja viņš slimības, vecuma, invaliditātes vai cita attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas izsaukuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

109.pants. Liecinieka atbildība

(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(2) Ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz 60 euro vai atvest viņu uz tiesu piespiedu kārtā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu)

 

110.pants. Rakstveida pierādījumi

Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u.c.).

 

111.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Lietas dalībniekiem, iesniedzot tiesai rakstveida pierādījumu vai lūdzot to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi iesniedzami, ja likumos vai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

112.pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(4) Ja puse atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

113.pants. Lietā esošo rakstveida pierādījumu atdošana

Pēc tās personas motivēta rakstveida pieprasījuma, kura iesniegusi rakstveida pierādījumu oriģinālus, tiesa tos atdod šai personai pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumos, lietā atstājami tiesneša apliecināti šo rakstveida pierādījumu noraksti.

 

114.pants. Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var  izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

115.pants. Lietiskie pierādījumi

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā.

 

116.pants. Lietisko pierādījumu iesniegšana un pieprasīšana

(1) Lietas dalībniekam, kurš iesniedz tiesai lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(4) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nevar iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī nevar tos iesniegt tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

117.pants. Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā vai uzdot to veikt tiesu izpildītājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

118.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.

(2) Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.

(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to lietas dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti.

 

119.pants. Lietisko pierādījumu atdošana

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kurām tiesa atzinusi tiesības uz šīm lietām.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko pēc likuma vai tiesas sprieduma nedrīkst atdot lietas dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts iestādēm.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

 

120.pants. Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt vainīgajai personai naudas sodu līdz 40 euro. Naudas soda samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu)

 

121.pants. Ekspertīze

(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus.

(3) Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Lietas dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē.

(4) Tiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā nav iespējama vai ir apgrūtināta.

 

122.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma. Ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz 60 euro.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu un 12.09.2013. likumu)

 

123.pants. Eksperta atstatīšana vai noraidīšana

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, lietas dalībnieks, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos.

(2) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja:

1) viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no puses vai cita lietas dalībnieka;

2) kāda no pusēm izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijusi saistīta ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;

3) noskaidrots, ka viņš nav kompetents.

(3) Pastāvot minētajiem apstākļiem, ekspertam sevi jāatstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Ja eksperts nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu viņam uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajā kārtībā.

 

124.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2) Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

 

125.pants. Eksperta atzinuma novērtēšana

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē saskaņā ar šā likuma 97.panta noteikumiem.

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī gadījumā, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

 

126.pants. Institūcijas atzinums

Šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā pieaicinātās institūcijas atzinumu tiesa novērtē kā pierādījumu. Tiesas nepievienošanās atzinumam motivējama lietā pieņemtajā nolēmumā.

(07.04.2004. likuma redakcijā)

B daļa
Tiesvedība pirmās instances tiesā

Ceturtā sadaļa
Prasības tiesvedība

18.nodaļa
Prasības celšana

127.pants. Personas, kuras var celt prasību tiesā

(1) Tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, ir personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja.

(2) Nepilngadīgo personu interesēs prasību ceļ šo personu likumiskie pārstāvji, bet šā likuma 72.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos prasību var celt pats nepilngadīgais. Aizgādnībā esošo personu interesēs prasību ceļ šo personu pārstāvji kopā ar aizgādnībā esošo personu vai vieni paši attiecīgās personas vietā, ja to noteikusi tiesa, izņemot 72.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

(3) Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, var celt prasību, lai aizstāvētu šo personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

128.pants. Prasības pieteikums

(1) Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu.

(2) Prasības pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

11) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

12) atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

13) prasītāja pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

21) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;

5) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;

51) ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā;

6) likums, uz kura prasība pamatota;

7) prasītāja prasījumi;

8) prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

9) prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

(3) Prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis, vai prasītājs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

(4) Latvijas centrālā iestāde lietā par uzturlīdzekļu piedziņu vai uzturlīdzekļu piedziņu bērnam un paternitātes noteikšanu, piemērojot Padomes 2008.gada 18.decembra regulu (EK) Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk — Padomes regula Nr.4/2009), ceļ prasību vai pārsūta prasības pieteikumu, iesniedzot tiesā minētās regulas VII pielikuma veidlapu, kas uzskatāma par prasības pieteikumu, ievērojot šīs regulas 57.pantā noteiktos rekvizītus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu, 08.09.2011. likumu, 29.11.2012. likumu un 22.05.2014. likumu)

 

129.pants. Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Prasības pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(2) Prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var uzlikt prasītājam par pienākumu iesniegt prasības pieteikumam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajām personām.

(4) Likumā paredzētajos gadījumos prasības pieteikumam un tam pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu)

 

130.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Prasības pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Prasības pieteikumu var iesniegt prasītājs personīgi vai viņa pilnvarota persona. Prasības pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu.

(3) Pilnvarojumu prasības pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā prasības pieteikumā.

 

131.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu

(1) Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā, bet pēc šā likuma 644.7  vai 644.17 pantā minētā pieteikuma saņemšanas ne vēlāk kā nākamajā dienā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1896/2006, tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, 04.08.2011. likumu un 08.09.2011. likumu)

 

132.pants. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja:

1) strīds nav pakļauts tiesai;

2) prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību;

3) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

31) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda risināšanu, izmantojot mediāciju, un nav iesniegti pierādījumi par to, ka priekšlikums risināt strīdu, izmantojot mediāciju, ir noraidīts vai mediācijas līgums nav noslēgts, vai mediācija izbeigusies, nepanākot vienošanos Mediācijas likumā noteiktajā kārtībā;

4) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

5) strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības vai pušu izlīguma apstiprināšanu;

6) lieta nav piekritīga šai tiesai;

7) prasītājs nav ievērojis attiecīgo lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju līdz prasības celšanai;

8) prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;

9) prasības pieteikumu prasītāja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu līdz ar iesniegto prasības pieteikumu izsniedz prasītājam.

(3) Lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt prasības pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 6. - 9.punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu un 22.05.2014. likumu)

 

133.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1) prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128.pantā noteikto rekvizītu;

2) prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129.pantā noteiktie dokumenti;

3) prasības pieteikums maza apmēra prasības lietā nav noformēts atbilstoši šā likuma 250.20 pantā noteiktajam.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam.

(3) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.

(5) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo prasības pieteikumu iesniegšanas kārtību.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu un 08.09.2011. likumu)

 

134.pants. Prasījumu un civillietu apvienošana

(1) Prasītājs ir tiesīgs apvienot vienā prasības pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji - pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

135.pants. Prasījumu un civillietu sadalīšana

(1) Tiesnesis var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.

(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

 

136.pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību.

(2) Pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem.

(3) Tiesa vai tiesnesis pieņem pretprasību, ja:

1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;

2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;

3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(4) Pretprasību izskata kopā ar sākotnējo prasību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 05.02.2009. likumu)

19.nodaļa
Prasības nodrošināšana

137.pants. Prasības nodrošināšanas pamats un pieteikuma saturs

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Pieteikumā par prasības nodrošināšanu norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

11) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

12) atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

13) prasītāja pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) prasības priekšmets;

4) prasības summa;

5) prasības nodrošinājuma līdzeklis, kuru prasītājs lūdz piemērot;

6) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato prasības nodrošināšanas nepieciešamību.

(2) Prasības nodrošināšana pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās.

(3) Izskatīt jautājumu par prasības nodrošināšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu, 04.08.2011. likumu un 29.11.2012. likumu)

 

138.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;

7) izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana).

(2) Nodrošinot prasību ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums ierakstāms.

(3) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamo mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(5) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi, norādot nodrošināmās prasības summas apmēru.

(6) Kuģa arests piemērojams tikai jūras prasībās.

(7) Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasība celta par naudas piedziņu.

(71) To maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nav pieļaujama prasībās, kurās prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata.

(8) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet tā nedrīkst būt lielāka par prasības summu.

(9) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, 04.08.2011. likumu un 11.09.2014. likumu)

 

139.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj deklarēto dzīvesvietu vai dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgajai šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis prasītājam nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā vai pastāvīgajā šķīrējtiesā.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu un 11.09.2014. likumu)

 

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem. Izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgā lēmuma par prasības nodrošināšanu norakstu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības. Izlemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa vai tiesnesis izvērtē šā panta pirmajā daļā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinājuma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. Tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, 04.08.2011. likumu, 08.09.2011. likumu un 11.09.2014. likumu)

 

141.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 140.panta trešajā daļā minēto lēmumu, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140.panta otrajā daļā minētajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu, 05.02.2009. likumu un 04.08.2011. likumu)

/Atzīt Civilprocesa likuma 141.panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, vai lēmumu, ar ko noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam un noteikt, ka līdz brīdim, kad Saeima izdarīs grozījumus normatīvajā regulējumā, ir spēkā Civilprocesa likuma 141.panta pirmā daļa 14.12.2006. redakcijā, ciktāl tā paredz atbildētājam tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru tiesa ir atteikusies atcelt prasības nodrošinājumu - Satversmes tiesas 30.03.2010. spriedums/

/Atzīt Civilprocesa likuma 141.panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža - Satversmes tiesas 04.10.2010. spriedums/

 

142.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140.panta pirmā daļa) un lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu (140.panta piektā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Lēmums par prasības nodrošināšanu, kas pieņemts ar šā likuma 140.panta otrajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļā minētā lēmuma norakstu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas.

(3) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), kuriem iestājies termiņš, tiesu izpildītāja depozītu kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.

(6) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un paziņo tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā.

(7) Ja lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs iemaksājis prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs atbrīvo no apķīlājuma apķīlāto kustamo mantu.

(8) Piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšana, ja prasības nodrošinājums atcelts, izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par prasības nodrošināšanu.

(9) Lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo prasības nodrošinājuma līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto prasības nodrošinājuma līdzekli. Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu)

 

143.pants. Ar prasības nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja prasības nodrošinājums ir atcelts šā likuma 140.panta astotajā daļā noteiktajā gadījumā vai ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. likumu, 08.09.2011. likumu un 29.11.2012. likumu)

 

144.pants.

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu)

 

145.pants.

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu)

 

146.pants.

(Izslēgts ar 07.09.2006. likumu)

 

20.nodaļa
Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā)

 

147.pants. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

(1) Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai.

(2) Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma.

 

148.pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu - 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(11) Ja prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā un ceturtā daļa) pēc lietas ierosināšanas nosūtāmi atbildētājam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš ir 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums izsniegts atbildētājam.

(12) Prasītājam paziņo par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam.

(13) Tiesa prasītājam un atbildētājam nosūta informāciju par iespēju risināt strīdu, izmantojot mediāciju, un par pienākumu noteiktajā termiņā paziņot tiesai, ja viņi piekrīt izmantot mediāciju.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā, kā arī var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;

6) vai viņš piekrīt izmantot mediāciju.

(3) Atbildētājs pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam un rakstveida pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu, 05.02.2009. likumu un 22.05.2014. likumu)

 

149.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu;

6) personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci.

(4) Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(41) Ja prasītājs un atbildētājs piekrīt mediācijas izmantošanai, tiesnesis, pieņemot lēmumu par mediācijas izmantošanu, nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Tiesneša lēmums par mediācijas izmantošanu nav pārsūdzams.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(6) Šajā pantā norādīto darbību veikšanai tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas.

(7) Ja sagatavošanas sēde nav nepieciešama, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas. Nosakot termiņu mediācijas izmantošanai, tiesnesis vienlaikus nosaka tiesas sēdes dienu ne agrāk kā pēc šā panta 4.1 daļā minētā termiņa.

(8) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.

(9) Lietās par prasījumiem, kas izriet no nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām, tiesas sēde nosakāma 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.

(10) Lietās par administratoru prasībām maksātnespējīgo parādnieku labā Maksātnespējas likuma XVII nodaļā noteiktajos gadījumos un par zaudējumu piedziņu no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām, tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, 09.06.2005. likumu, 30.09.2010. likumu, 08.09.2011. likumu un 22.05.2014. likumu)

 

149.1 pants. Sagatavošanas sēde

(1) Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, izlemj šā likuma 149.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētos jautājumus, cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju , ja nepieciešams, nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības.

(2) Ja tiesas sēde nav noteikta iepriekš, sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un pret parakstu paziņo par to klātesošajiem lietas dalībniekiem, kā arī nosaka uz tiesas sēdi aicināmās un izsaucamās personas.

(3) Sagatavošanas sēde tiek protokolēta. Sagatavošanas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus. Protokolā ieraksta ziņas par sēdes norisi, lietas dalībnieku paskaidrojumu būtību un tiesneša pieņemtos lēmumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. likumu un 22.05.2014. likumu

 

150.pants. Lietas dalībnieku atbildība

(1) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(2) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(3) Ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus, nav ieradies uz sagatavošanas sēdi un nav paziņojis savas neierašanās iemeslu, tiesa var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010. likumu, 29.11.2012. likumu un 12.09.2013. likumu)

21.nodaļa
Civillietu iztiesāšana

151.pants. Tiesas sēde

(1) Lietas iztiesā tiesas sēdē, kuru vada tiesnesis.

(2) Tiesnesis vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu)

 

152.pants. Kārtība tiesas sēdē

(1) Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

(2) Tiesas sēžu zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt vai citādi fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino un video aparatūras lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.

(4) Tiesas sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši zālē esošo vietu skaitam. Pušu radiniekiem un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.

(5) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, visiem tiesas sēžu zālē klātesošajiem jāpieceļas.

(6) Lietas dalībnieki, liecinieki un eksperti sniedz tiesai paskaidrojumus un atzinumus, piesaka lūgumus un dod liecības, stāvot kājās. Atkāpšanās no šā noteikuma pieļaujama tikai ar tiesneša atļauju.

(7) Tiesas spriedumu visi tiesas sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

 

153.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē

(1) Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesnesis izsaka brīdinājumu.

(2) Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt naudas sodu līdz 80 euro.

(3) Ja prokurors vai advokāts atkārtoti traucē kārtību, par to paziņo amatā augstākam prokuroram vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(4) Ja persona, kura nav lietas dalībnieks, atkārtoti traucē kārtību, tiesnesis izraida to no tiesas sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šo personu var saukt arī pie likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu)

 

154.pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi un paziņo:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, tiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu.

(08.09.2011. likuma redakcijā)

 

155.pants. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude

(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem.

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvaras. Tiesas noteikts pārstāvis pārbauda to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

156.pants. Lietas dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

(2) Ja lietas dalībnieks, kas nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 80 euro.

(3) Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 150 euro.

(4) Lieciniekam un ekspertam, kuri nav ieradušies tiesas sēdē, piemērojamas šā likuma 109. un 122.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu)

 

157.pants. Pienākumu izskaidrošana tulkam

(1) Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras nepārvalda tiesvedības valodu, bet šīm personām - citu lietas dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesneša rīkojumus un tiesas nolēmumus.

(2) Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

 

158.pants. Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles

Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

 

159.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro pusēm un trešajām personām procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.

 

160.pants. Noraidījumu izlemšana

(1) Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, ekspertam vai tulkam.

(2) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā.

 

161.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam

Tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

 

162.pants. Lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un izlemj tos pēc pārējo lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

 

163.pants. Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem.

(2) Pēc tiesneša ziņojuma tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu vai nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā.

 

164.pants. Atteikšanās no prasības, prasības atzīšana, izlīgums, vienošanās par lietas nodošanu šķīrējtiesai vai mediācijas izmantošanu

(1) Atteikšanos no prasības vai prasības atzīšanu fiksē atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā, kuru paraksta attiecīgi prasītājs vai atbildētājs.

(2) Ja atteikšanās no prasības vai prasības atzīšana izteikta tiesai adresētos rakstveida pieteikumos, tos pievieno lietai.

(3) Izlīgums iesniedzams tiesai rakstveidā, un to pievieno lietai.

(4) Vienošanos par lietas nodošanu šķīrējtiesai noformē rakstveidā un pievieno lietai.

(5) Par prasītāja atteikšanos no prasības, par pušu vienošanos nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī par pušu izlīgumu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā. Lēmumā par izlīguma apstiprināšanu norādāmi izlīguma noteikumi.

(6) Par atteikšanos apstiprināt izlīgumu tiesa pieņem motivētu lēmumu un turpina izskatīt lietu pēc būtības.

(7) Iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams atteikties no prasības, atzīt prasību, noslēgt izlīgumu vai vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī vienoties par mediācijas izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. likumu un  22.05.2014. likumu)

 

165.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: prasītājs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, tā dod paskaidrojumus pēc prasītāja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(3) Ja prasību cēlis prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde vai persona, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tā dod paskaidrojumus tiesas sēdē pirmā.

(4) Lietas dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu)

 

166.pants. Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.

(2) Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 165.pantā noteikto secību, un pievieno lietai.

 

167.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus. Tiesa var noraidīt jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Tiesnesis var uzdot jautājumu lietas dalībniekam, ja viņš izsakās neskaidri vai nenoteikti, kā arī tad, ja no paskaidrojumiem nav redzams, ka lietas dalībnieks atzītu vai noliegtu apstākļus, uz kuriem pamatoti pretējās puses prasījumi vai iebildumi.

(3) Ja puse atsakās atbildēt uz jautājumu par strīdīgiem apstākļiem vai izvairās dot paskaidrojumus par tiem, tiesa var pieļaut, ka puse šos apstākļus neapstrīd.

 

168.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un uzklausījusi viņu viedokli, nosaka liecinieku un ekspertu nopratināšanas un citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

 

169.pants. Liecinieka brīdināšana

(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personību un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī izskaidro šā likuma 107.panta saturu.

(2) Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta šāda satura brīdinājumu:

“Es, . . . (liecinieka vārds un uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man izskaidrots, ka par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar krimināllikumu.”

(3) Liecinieka parakstīto brīdinājumu pievieno tiesas sēdes protokolam.

(4) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesnesis izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šajā lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu.

 

170.pants. Liecinieku nopratināšana

(1) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(2) Vispirms nopratināmi prasītāja norādītie liecinieki, pēc tam - atbildētāja norādītie liecinieki. Vienas puses norādīto liecinieku nopratināšanas secību nosaka tiesa, ņemot vērā šīs puses viedokli.

(3) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.

(4) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar pusēm un trešajām personām un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personīgi zināms lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa var pārtraukt liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

(5) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot jautājumus lieciniekam. Pirmais jautājumus uzdod lietas dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam - citi lietas dalībnieki.

(6) Tiesnesis var uzdot jautājumus lieciniekam jebkurā viņa nopratināšanas brīdī. Liecinieka nopratināšanas laikā jautājumus var uzdot arī lietas dalībniekiem.

(7) Tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tajā pašā vai citā tiesas sēdē, kā arī konfrontēt lieciniekus.

(8) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar lietas dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu. Lietas dalībnieku piekrišanu fiksē atsevišķā tiesas sagatavotā apliecinājumā, kuru paraksta katrs lietas dalībnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. likumu

 

171.pants. Liecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes

Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecība saistīta ar aprēķiniem vai citiem datiem, kurus grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un lietas dalībniekiem, un tās pēc tiesas lēmuma var pievienot lietai.

 

172.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana

(1) Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja vai pedagoga klātbūtnē. Šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.

(2) Gadījumos, kad tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru lietas dalībnieku un sēžu zālē klātesošu personu. Pēc lietas dalībnieka atgriešanās sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecību un viņam dod iespēju uzdot lieciniekam jautājumus.

(3) Liecinieks, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, pēc nopratināšanas izraidāms no tiesas sēžu zāles, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst par nepieciešamu šā liecinieka klātbūtni tiesas sēžu zālē.

 

173.pants. Liecinieka liecības nolasīšana

Liecinieka liecību, kas iegūta pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā vai iepriekšējā tiesas sēdē, nolasa tiesas sēdē, kurā iztiesā lietu.

 

174.pants. Nopratinātā liecinieka pienākums

Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņš var atstāt sēžu zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām tikai saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc lietas dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

 

175.pants. Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana

(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.

(2) Tiesa un lietas dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā kārtībā kā lieciniekiem.

(3) Šā likuma 125.pantā minētajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.

 

176.pants. Rakstveida pierādījumu pievienošana lietai

(1) Jautājumu par rakstveida pierādījumu pievienošanu lietai tiesa izlemj pēc tam, kad tā iepazīstinājusi lietas dalībniekus ar šo pierādījumu saturu un uzklausījusi viņu viedokli.

(2) Valsts noslēpumu objektus apkopo atsevišķā sējumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu)

 

177.pants. Rakstveida pierādījumu pārbaude

(1) Rakstveida pierādījumus vai to apskates protokolus nolasa tiesas sēdē vai uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, - arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar sarakstē iesaistīto personu piekrišanu. Ja šādas piekrišanas nav vai personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda slēgtā tiesas sēdē.

 

178.pants. Rakstveida pierādījumu apstrīdēšana

(1) Lietas dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu.

(2) Pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

(3) Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.

(4) Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējam jādod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumi par to, vai viņš vēlas izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.

(5) Ja lietas dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi šo pierādījumu ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas pieļaujamību.

 

179.pants. Pieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu

(1) Lietas dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.

(2) Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu to izslēgt.

(3) Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.

(4) Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo prokuroram.

(5) Ja tiesa atzīst, ka lietas dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tā var šim lietas dalībniekam uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu)

 

180.pants. Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, - arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Lietas dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

(3) Lietisko pierādījumu apskates protokolu, kas sastādīts pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, nolasa tiesas sēdē.

 

181.pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa pieņem lēmumu par šo pierādījumu apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.

(2) Par apskati uz vietas tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Izdarot apskati uz vietas, tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.

(4) Apskates norisi ieraksta tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.

 

182.pants. Institūcijas atzinums

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās institūcijas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.

(2) Tiesnesis un lietas dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.

(07.04.2004. likuma redakcijā)

 

183.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Pēc tam, kad pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu.

(3) Ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

 

184.pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais runā prasītājs vai viņa pārstāvis, pēc tam - atbildētājs vai viņa pārstāvis. Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis un persona, kas griezušies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, runā tiesas debatēs pirmie.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem par strīda priekšmetu, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc pusēm.

(3) Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, vai tās pārstāvis runā pēc prasītāja vai atbildētāja, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(4) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savā runā atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē.

(5) Tiesa var pārtraukt debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

 

185.pants. Replikas

(1) Pēc tam, kad šā likuma 184.pantā minētie lietas dalībnieki runājuši debatēs, katram no viņiem ir tiesības uz vienu repliku.

(2) Tiesa var ierobežot repliku ilgumu.

 

186.pants. Prokurora atzinums

Ja lietā piedalās prokurors, kurš nav cēlis prasību, viņš pēc tiesas debatēm un replikām dod atzinumu par prasības pamatotību.

 

187.pants. Tiesas apspriede

(1) Pēc tiesas debatēm, kā arī replikām un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, pirms tam paziņojot par to tiesas sēžu zālē esošajiem.

(2) Ja sarežģītā lietā tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi tuvāko 14 dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

 

188.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšana

(1) Ja apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Tādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

22.nodaļa
Spriedums

189.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

 

190.pants. Sprieduma likumīgums un pamatotība

(1) Taisot spriedumu, tiesa vadās pēc materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Spriedumā tiesa neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu)

 

191.pants. Sprieduma taisīšanas kārtība

(1) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu).

(2) Tiesnešu apspriedē drīkst būt klāt tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.

(3) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(4) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(5) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta tiesnesis.

(6) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.

(7) Spriedumā dzēsumi un aizkrāsojumi nav pieļaujami, bet labojumi un pierakstījumi atrunājami pirms visu tiesnešu parakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu)

 

192.pants. Prasījuma robežu ievērošana

Tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

 

193.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību. Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005. likumu, 07.09.2006. likumu un 05.02.2009. likumu)

 

194.pants. Saīsināts spriedums

Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā.

 

195.pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

(08.09.2011. likuma redakcijā)

 

196.pants. Spriedums par mantas atdošanu natūrā

Taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.

 

197.pants. Spriedums, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības

(1) Spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda.

(2) Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, tiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.

 

198.pants. Spriedums vairāku prasītāju labā vai pret vairākiem atbildētājiem

(1) Spriedumā vairāku prasītāju labā tiesa norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, vai arī to, ka piedziņas tiesības ir solidāras.

(2) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem tiesa norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.

 

199.pants. Sprieduma pasludināšana

(1) Pēc sprieduma parakstīšanas tiesa atgriežas tiesas sēžu zālē, kur tiesnesis pasludina spriedumu, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(2) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesnesis izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(3) Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. likumu

 

200.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata rakstveida procesā. Par minētā jautājuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu tiesa nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu, kura norakstu nosūta lietas dalībniekiem triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(3) Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

201.pants. Papildspriedums

(1) Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus;

2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

(3) Par šā jautājuma izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis tam, lai izlemtu jautājumu par papildsprieduma taisīšanu.

(4) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

 

202.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc lietas dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot sprieduma saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izskaidrošanu var iesniegt blakus sūdzību.

 

203.pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

(21) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 415.panta pirmo vai otro daļu, gan 415.panta 2.2 daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(22) Ja šā panta 2.1 daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.2 pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(4) Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

(5) Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu un 05.02.2009. likumu)

 

204.pants. Sprieduma izpildīšana

Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

 

204.1 pants. Sprieduma labprātīga izpilde

(1) Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

(2) Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

(17.02.2005. likuma redakcijā)

 

205.pants. Nekavējoties izpildāmie spriedumi

(1) Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi:

1) par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

2) par darba samaksas piedziņu;

3) par atjaunošanu darbā;

4) par atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu;

5) par uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt;

6) lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu;

7) lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama;

8) lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

(2) Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja apelācijas instances tiesa spriedumu grozītu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu un 29.11.2012. likumu)

 

206.pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu. Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu un 08.09.2011. likumu)

 

206.1 pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1896/2006 paredzētajā kārtībā taisītā Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.861/2007 paredzētajā kārtībā vai Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1896/2006 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 15.panta 2.punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 23.pantā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

 (05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

207.pants. Sprieduma izpildīšanas nodrošinājums

Pēc lietas dalībnieku pieteikuma tiesa spriedumā var noteikt šā likuma 138.pantā paredzētos pasākumus sprieduma izpildes nodrošinājumam.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. likumu)

 

208.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, - triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.

(2) Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma tiesa nosūta viņam pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.

(3) Ja sprieduma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos nosūtāms personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos sprieduma norakstam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta sprieduma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu)

 

22.1 nodaļa
Aizmugurisks spriedums

(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā)

 

208.1 pants. Aizmugurisks spriedums

(1) Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

(2) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

(3) Aizmugurisku spriedumu nevar taisīt lietās:

1) kuras nevar izbeigt ar izlīgumu;

2) kurās atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;

3) kurās atbildētājs aicināts uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”;

4) kurās ir vairāki atbildētāji un kaut viens piedalās procesā.

(4) Noteikumi par aizmugurisku spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

208.2 pants. Aizmuguriska sprieduma forma un saturs

(1) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa un sastāda šā likuma 189.198.pantā norādītajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.

(2) To, ka spriedums ir aizmugurisks, norāda tā nosaukumā.

(3) Aizmuguriska sprieduma aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, prasītāja paskaidrojuma būtību, šā sprieduma taisīšanas procesuālo pamatojumu.

(4) Aizmuguriska sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā minētajam tiesa norāda, ka prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

 

208.3 pants. Aizmuguriska sprieduma noraksta nosūtīšana atbildētājam

Aizmuguriska sprieduma norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā.

 

208.pants. Aizmuguriska sprieduma pārsūdzēšana

(1) Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

(2) Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

 

208.5 pants. Tiesvedības atjaunošana un lietas izskatīšana no jauna

(1) Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu;

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;

3) aizmuguriska sprieduma taisīšanas datumu un būtību;

4) iemeslus, kuru dēļ atbildētājs nav ņēmis dalību lietā;

5) atbildētāja iebildumus pret prasību un spriedumu, iebildumu pamatojumu;

6) pierādījumus, kas apstiprina iebildumus un to pamatojumu, likumu, uz kuru tie pamatoti;

7) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

8) lūgumu atjaunot tiesvedību lietā un izskatīt lietu no jauna.

(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) iebildumu pamatojumu.

(4) Pieteikumam pievieno tā norakstus un rakstveida pierādījumu norakstus nosūtīšanai prasītājam un trešajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu)

 

208.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikumā nav visu šā likuma 208.5 panta otrajā daļā noteikto rekvizītu;

2) pieteikumam nav pievienoti šā likuma 208.5 panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.

(3) Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.

(4) Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu)

 

208.pants. Tiesneša rīcība pēc pieteikuma pieņemšanas

(1) Atzinis, ka pieteikums atbilst šā likuma 208.panta prasībām, tiesnesis paziņo par pieteikumu prasītājam un trešajām personām un nosūta viņiem pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus.

(2) Tiesnesis izskata pieteikumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, ja atzīst, ka lietas izskatīšana bez atbildētāja piedalīšanās un viņa pieteikto pierādījumu pārbaudes novedusi vai varējusi novest pie lietas nepareizas izspriešanas;

2) par pieteikuma noraidīšanu, ja atzīst, ka lietas izskatīšanai no jauna nav šā panta otrās daļas 1.punktā norādītā pamata.

(3) Lēmumā par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(4) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna un prasītājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, sūdzību atdod prasītājam.

(5) Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna nav pārsūdzams.

 

208.pants. Aizmuguriska sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Aizmugurisks spriedums stājas likumīgā spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība un nav iesniegts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Ja ir noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu nav iesniegta, aizmugurisks spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš tiesneša lēmuma pārsūdzēšanai.

(3) Ja tiesneša lēmums par pieteikuma noraidīšanu ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu, aizmugurisks spriedums stājas spēkā no apelācijas instances tiesas lēmuma pasludināšanas brīža.

 

208.pants. Lietas izskatīšana no jauna

Ja ir pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, aizmugurisks spriedums spēkā nestājas un lieta tiek izskatīta no jauna pilnā apjomā šā likuma 21.nodaļā paredzētajā kārtībā. Uz šo gadījumu neattiecas likumā noteiktais ierobežojums tiesnesim piedalīties lietas izskatīšanā no jauna.

23.nodaļa
Lietas izskatīšanas atlikšana

209.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu:

1) ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu;

2) ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu;

3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un tāpēc viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;

4) ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;

5) šā likuma 240.pantā paredzētajā gadījumā;

6) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.2 panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu un ir saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.2 panta otrā daļa), bet atbildētājs paziņojumu nav saņēmis savlaicīgi;

7) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.2 panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts, un nav saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.2 panta otrā daļa) vai dokumentu neizsniegšanu;

8) ja saņemta pušu piekrišana mediācijai.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, 08.09.2011. likumu un 22.05.2014. likumu)

 

210.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

(1) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:

1) ja prasītājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

2) ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;

3) ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kura piedalīšanās lietas izskatīšanā saskaņā ar likumu ir obligāta, kā arī liecinieks, eksperts vai tulks;

4) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;

5) ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādītā iemesla dēļ tiesa var atlikt lietas izskatīšanu ne vairāk kā vienu reizi.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu)

 

211.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu jāmin visas tās procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī jānosaka nākamās tiesas sēdes diena. Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu šā likuma 209.panta 7.punktā paredzētajā gadījumā, nākamā tiesas sēde nosakāma tikai pēc tam, kad ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 19.panta 2.punktā vai 1965.gada 15.novembra Hāgas konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk — Hāgas 1965.gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā pantā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi.

(21) Atliekot lietas izskatīšanu šā likuma 209.panta 8.punktā minētajā gadījumā, tiesa lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Tiesas lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu mediācijas izmantošanai nav pārsūdzams.

(3) Nākamās tiesas sēdes dienu tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta nākamā tiesas sēdes diena.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu un 22.05.2014. likumu)

 

212.pants. Liecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu

(1) Ja tiesas sēdē ir klāt visi lietas dalībnieki, tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.

(2) Ja nepieciešams, nopratinātos lieciniekus var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.

 

213.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana

 (Izslēgts ar 07.09.2006. likumu)

24.nodaļa
Tiesvedības apturēšana civillietā

214.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) pusei vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi realizēt civilprocesuālās tiesības un pienākumus;

3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību;

41) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;

6) (izslēgts ar 08.09.2011. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, 07.04.2004. likumu, 07.09.2006. likumu, 05.02.2009. likumu, 08.09.2011. likumu un 29.11.2012. likumu)

 

215.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

Tiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

1) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus Latvijas robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu;

2) izsludināta atbildētāja meklēšana;

3) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem slimības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tiesa nosaka ekspertīzi;

5) ir pušu savstarpēja vienošanās par tiesvedības apturēšanu un pret to neiebilst trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem;

6) mantiska rakstura prasībās atbildētājam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu)

 

216.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 214.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

4) šā likuma 214.panta 4., 4.1 un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Savienības Tiesas nolēmums vai tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;

5) šā likuma 215.panta 1. - 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam;

7) (izslēgts ar 08.09.2011. likumu);

8) šā likuma 215.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, 07.04.2004. likumu, 05.02.2009. likumu, 08.09.2011. likumu un 18.04.2013. likumu)

 

217.pants. Lēmums par tiesvedības apturēšanu

(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pi