Izvērstā meklēšana

NAIS priekšrocības

Lielākā regulāri aktualizētā tiesību aktu datubāze

  • Visi Latvijas valsts varas un pārvaldes iestāžu izdotie ārējie tiesību akti
  • Pilnīgs Rīgas pašvaldības tiesību aktu kopums
  • Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti

Efektīvi atrod dokumentu

  • Elastīgs dokumentu meklēšanas rīks, dažādās meklēšanas un rezultātu kārtošanas, kā arī filtrēšanas iespējas nodrošina ērtu un ātru darbu ar dokumentiem
  • Iespēja atlasīt dokumentu pēc vairāk nekā 10 parametriem (izdevējvalsts, izdevējinstitūcija, dokumenta veids, pieņemšanas datums u.c.), kā arī pēc vārdiem vai to daļām dokumenta virsrakstā vai (un) tekstā
  • Tematiskā meklēšana
  • Teksta fragmenta meklēšana atvērtajā dokumentā

Ērti salīdzināt vēsturiskās redakcijas

Iekrāsotās atšķirības dažādu tiesību aktu tekstos dod iespēju salīdzināt redakcijas un pārskatāmi pamanīt atšķirības.

Viegli salīdzināt likuma pantu izmaiņas

Saites uz iepriekšējām redakcijām dod iespēju ērti atrast izmainītā likuma panta iepriekšējās redakcijas.

Bagāts hipersaišu klāsts

Plaši izmantota sasaiste:
  • viena dokumenta ietvaros,
  • uz saistītā dokumenta noteiktu vietu (piemēram, likuma pantu vai nodaļu)
  • starp likuma panta redakcijām,
  • uz saistītajiem dokumentiem,
  • uz ārējiem tiesiskās informācijas avotiem: tiesu spriedumiem, LR Saeimas likumprojektu reģistru, Ministru kabineta politikas plānošanas dokumentiem, Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem u.c.,
  • uz radniecīgo Igaunijas Republikas normatīvo aktu tulkojumiem krievu valodā.

Citāts ar noformētu atsauci uz avotu

Dod iespēju izmantot fragmentu no jebkura tiesību akta un iegūt citātu ar atsauci uz tiesību aktu.

Tiesvedības gaitas monitorings

Dod iespēju sekot tiesvedības gaitai pēc lietas numura neierobežotam lietu skaitam - kārtot lietu secību, pievienot savas piezīmes, saņemt informāciju par izmaiņām, atgādinājumus.

Teksta iegūšana no attēla

Dod iespēju iegūt rediģējamu tekstu no attēliem un to izmantot jaunu dokumentu radīšanai.

Personalizācija

Mans NAIS –
  • dod iespēju veidot regulāri nepieciešamo dokumentu komplektus,
  • palīdz organizēt un sakārtot dokumentus sev ērtā veidā,
  • dod iespēju pievienot dokumentiem savus komentārus un piezīmes,
  • nosūta ziņojumus par izmaiņām tiesību aktos.

Tiesvedību monitorings

Tiesvedību monitorings piedāvā sekot tiesvedību gaitai vienai vai vairākām lietām. Informācija tiek iegūta no Latvijas tiesu portāla tiesas.lv. Lai izvēlētos lietu, kurai sekot, ir jāievada tiesas piešķirtais lietas numurs.

Piedāvātās iespējas:

  • Iespēja sekot tiesvedības gaitai konkrētās civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās
  • Brīdī, kad uzsākta sekošana, tiek fiksēta aktuālā informācija par lietas gaitu. Kamēr sekošana lietai netiek pārtraukta, visas lietas gaitā notikušās
  • Izmaiņas tiek uzkrātas un tās iespējams atsekot un salīdzināt ar iepriekšējo informāciju par lietas gaitu
  • Jaunākās izmaiņas ir viegli pamanāmas, jo tiek iekrāsotas
  • Lietu skaits, kurām sekot, ir neierobežots
  • Lietām var pievienot savu lietas nosaukumu (atslēgvārdus)
  • Lietu secību var kārtot pēc dažādiem kritērijiem: termiņa, tiesas sēžu datuma, lietas nosaukuma

Lietotājiem pieejamās darbības un pakalpojumi:

  • Saņemt ziņas par jaunumiem uz epastu, var pievienot papildus e-pastu, uz kuru saņemt ziņojumus par izmaiņām tiesvedības gaitā
  • Veikt, labot piezīmes izvēlētajā lietā
  • Pievienot savu lietas nosaukumu (atslēgvārdus)
  • Lietas informācijai var pievienot savus procesuālos termiņus, uzdodot nosaukumu un datumu. Kad tuvojas datums, termiņš parādās sadaļā "Atgādinājumi"

Skatīt piemērus:

NAIS.lv – aicinām iepazīties!

Latvijā lielākajā tiesību aktu bāzē NAIS.lv ir veikti būtiski jaunievedumi, kas ikdienas darbu ar dažādiem dokumentiem padara ne vien ievērojami ērtāku, bet arī efektīvāku.

Aicinām Jūs piedalīties NAIS.lv demonstrācijā 2.jūlijā plkst. 16:00
IT Demo centrā (Rīgā, Valdemāra ielā 21, 2.stāvā), kur iepazīstināsim ar sistēmas piedāvātajām iespējām:

  • Kā ērti salīdzināt dokumentu redakcijas un pārskatīt atšķirības
  • Kā izmantot sasaisti starp likuma pantu redakcijām un ārējiem tiesiskās informācijas avotiem
  • Kā sekot tiesvedības gaitai
  • Kā iegūt tekstu no fotografēta vai skanēta dokumenta,

KĀ ARĪ DAUDZ CITU IESPĒJU!

Demonstrācija ir bez maksas.

Lai pieteiktos, lūdzu, nosūtiet apstiprinošu e-pastu uz nais@nais.lv vai sazinieties ar NAIS Klientu atbalsta dienestu pa tālruni: 67600690. Paldies!

Autorizēties ar draugiem.lv Autorizēties ar facebook.com Autorizēties ar twitter.lv Aizmirsi paroli? Reģistrēties Bez koda Ar kodu Pieteikties izmēģinājuma periodam Pieteikties

Latvijas Republikas Satversme

Spēkā no 07.11.1922.
Spēkā esošs (redakcija spēkā no 22.07.2014.)
Publicēts: Vēstnesis, 01.07.1993., Nr. 43
Publicēts: ZIŅOTĀJS, , Nr. 1994,6

LATVIJAS REPUBLIKA SATVERSMES SAPULCE
likums
15.02.1922.
Latvijas Republikas Satversme


   Par likuma atjaunošanu skatīt 04.05.1990. deklarāciju un 21.08.1991. likumu.

   Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2014.gada 8.jūlijam.

   Grozījumi:  21.03.1933. likums (V.V., 31.marts, nr.74)
               27.01.1994. likums (L.V., 12.febr., nr.19;
                                   Ziņotājs, nr.5)
               05.06.1996. likums (L.V., 12.jūn., nr.100;
                                   Ziņotājs, nr.14)
               04.12.1997. likums (L.V., 17.dec., nr.331/332;
                                   Ziņotājs, 1998, nr.2)
               15.10.1998. likums (L.V., 23.okt., nr.308/312;
                                   Ziņotājs, 1998, nr.22)
               30.04.2002. likums (L.V., 10.maijs, nr.70;
                                   Ziņotājs, 2002, nr.11)
               08.05.2003. likums (L.V., 22.maijs, nr.76;
                                   Ziņotājs, 2003, nr.12)
               23.09.2004. likums (L.V., 7.okt., nr.159;
                                   Ziņotājs, 2004, nr.20)
               15.12.2005. likums (L.V., 3.janv., nr.1;
                                   Ziņotājs, 2006, nr.2)
               03.05.2007. likums (L.V., 17.maijs, nr.79;
                                   Ziņotājs, 2007, nr.12)
               08.04.2009. likums (L.V., 29.apr., nr.66)
               19.09.2013. likums (L.V., 4.okt., nr.194)
               19.06.2014. likums (L.V., 8.jūl., nr.131)

Latvijas  Satversmes Sapulces
1922.gada 15.februāra kopsēdē
pieņemtā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  SATVERSME

 

1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Dievs, svētī Latviju!

(19.06.2014. likuma redakcijā)

 

1. nodaļa
Vispārējie noteikumi

 

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

 

2. Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.

 

3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

 

4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.

(15.10.1998. likuma redakcijā)

 

2. nodaļa
Saeima

 

5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

 

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

 

7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

 

 8. Tiesības   vēlēt  ir  pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.

 (27.01.1994. likuma redakcijā)

 

9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

 

10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.

(04.12.1997. likuma redakcijā)

 

11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.

(04.12.1997. likuma redakcijā)

 

12. Jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.

 

13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.

(04.12.1997. likuma redakcijā)

 

14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.

(08.04.2010. likuma redakcijā)

 

15. Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.

 

16. Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.

 

17. Jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis.

 

18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

(30.04.2002. likuma redakcijā)

 

19. Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka kārtējas vai ārkārtējas sēdes.

 

20. Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts Prezidents, ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

 

21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

(30.04.2002. likuma redakcijā)

 

22. Saeimas sēdes ir atklātas. Desmit Saeimas locekļiem, Valsts Prezidentam, ministru prezidentam vai ministram pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt aizklātu sēdi.

 

23. Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.

 

24. Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

 

25. Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var darboties arī starp sesijām.

 

26. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

 

27. Saeimai ir tiesība iesniegt ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amata personai. Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas vai tās komisiju pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis.

 

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinarā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:

1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai

2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

 

29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

 

30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.

(04.12.1997. likuma redakcijā)

 

31. Saeimas loceklim ir tiesības atteikties no liecības došanas:

1) par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas,

2) par personām, kurām viņš, izpildot savus tautas priekšstāvja pienākumus, uzticējis kādus faktus vai ziņas,

3) par pašiem šiem faktiem un ziņām.

 

32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arī uz citas personas vārdu saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi.

 

33. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem.

 

34. Par Saeimas un komisiju sēžu atreferējumiem, ja tie saskan ar patiesību, nevienu nevar saukt pie atbildības. Par Saeimas un komisiju slēgtām sēdēm var sniegt ziņas tikai ar Saeimas vai komisijas prezidija atļauju.

 

3. nodaļa
Valsts Prezidents

 

35. Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

(04.12.1997. likuma redakcijā)

 

36. Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

 

37. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.

(04.12.1997. likuma redakcijā)

 

38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.

 

39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.

(04.12.1997. likuma redakcijā)

 

40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

(03.05.2007. likuma redakcijā)

 

41. Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.

 

42. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.

 

43. Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.

 

44. Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militarās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts Prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

 

45. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima.

(04.12.1997. likuma redakcijā)

 

46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.

 

47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.

 

48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

 

49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.

(08.04.2010. likuma redakcijā)

 

50. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatams par atlaistu un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

 

51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts Prezidentu.

 

52. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

 

53. Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumus.

 

54. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

 

4. nodaļa
Ministru kabinets

 

55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.

 

56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.

 

57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.

 

58. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.

 

59. Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.

 

60. Ministru kabineta sēdes vada ministru prezidents un viņa prombūšanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.

 

61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.

 

62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ir tiesība izsludināt izņēmumu stāvokli, par to 24 stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoši jāceļ priekšā Saeimai.

 

63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.

 

5. nodaļa
Likumdošana

 

64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kartībā un apmēros.

 

65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.

 

66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.

Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.

 

67. Saeima lemj par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā.

 

68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.

Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.

(08.05.2003. likuma redakcijā)

 

69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.

(23.09.2004. likuma redakcijā)

 

70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: "Saeima (resp. tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)".

 

71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

(23.09.2004. likuma redakcijā)

 

72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

(23.09.2004. likuma redakcijā)

 

73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

 

74. Saeimā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.

(21.03.1933. likuma redakcijā, publicēts: Valdības Vēstnesis 74.nr.1933.g. 31.martā.)

 

75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis.

 

76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

 

77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

(15.10.1998. likuma redakcijā)

 

78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

 

79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.

(08.05.2003. likuma redakcijā)

 

80. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesība Saeimas vēlēšanās.

 

81. (Izslēgts ar 03.05,2007. likumu).

6. nodaļa
Tiesa

 

82. Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā - arī kara tiesas.

(15.10.1998. likuma redakcijā)

 

83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.

 

84. Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.

(04.12.1997. likuma redakcijā)

 

85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

(19.09.2013. likuma redakcijā)

 

86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

 

7. nodaļa
Valsts kontrole

 

87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.

 

88. Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.

8.nodaļa
Cilvēka pamattiesības

(8.nodaļa 15.10.1998. likuma redakcijā)

 

89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

 

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

 

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

 

92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

 

93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

 

94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

 

95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.

 

96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

 

97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

 

98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.

(23.09.2004. likuma redakcijā)

 

99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

 

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

 

101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

(23.09.2004. likuma redakcijā)

 

102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

 

103. Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.

 

104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.

(30.04.2002. likuma redakcijā)

 

105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

 

106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.

 

107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

 

108. Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.

 

109. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

 

110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

(15.12.2005. likuma redakcijā)

 

111. Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

 

112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.

 

113. Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.

 

114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

 

115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

 

116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.

 

 

Satversmes Sapulces prezidents   J.Čakste

 

Satversmes sapulces sekretārs     R.Ivanovs

Izdevējvalsts: Latvijas Republika
Izdevējs: Satversmes Sapulce
Dokuments:  Likums, pieņemts 15.02.1922.
   Spēkā no 07.11.1922.
Statuss:  Spēkā esošs
Publicēts:  Vēstnesis, 01.07.1993., Nr. 43
ZIŅOTĀJS, , Nr. 1994,6
Izrietošais: 11.04.2006, noteikumi Nr. 288, Apcietinājumā turēšanas kārtības likums
Izrietošais: 11.01.2005, noteikumi Nr. 18, Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai...
Izrietošais: 11.01.2005, noteikumi Nr. 21, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumi
Izrietošais: 15.04.2004, noteikumi Nr. 304, Elektronisko sakaru likums
Izrietošais: 08.04.2004, noteikumi Nr. 252, Dizainparaugu noteikumi
Izrietošais: 08.04.2004, noteikumi Nr. 257, Noteikumi par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām
Izrietošais: 08.04.2004, noteikumi Nr. 262, Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām
Izrietošais: 22.04.2003, noteikumi Nr. 206, Valstu saraksts, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, lai...
Izrietošais: 31.07.2002, noteikumi Nr. 333, Noteikumi par atsevišķu korupcijas novēršanas un apkarošanas funkciju nepārtrauktības nodrošināšanu
Izrietošais: 16.08.1994, noteikumi Nr. 168, Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)
19.06.2014, likums, Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
19.09.2013, likums, Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
08.04.2009, likums, Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
03.05.2007, likums, Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
15.12.2005, likums, Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
23.09.2004, likums, Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
08.05.2003, likums, Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
30.04.2002, likums, Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
15.10.1998, likums, Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
04.12.1997, likums, Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
05.06.1996, likums, Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
27.01.1994, likums, Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
21.03.1933, likums, Pārgrozījumi Latvijas Republikas Satversmes 74. un 79.pantā
Saistītais: 14.10.2010, likums, Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums
Saistītais: 15.05.2008, likums, Ministru kabineta iekārtas likums
Saistītais: 27.09.2007, likums, Iesniegumu likums
Saistītais: 27.12.2002, noteikumi Nr. 580, Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi
Saistītais: 06.06.2002, likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums
Saistītais: 09.05.2002, likums, Valsts kontroles likums
Saistītais: 06.04.2000, likums, Autortiesību likums
Saistītais: 29.10.1998, likums, Izglītības likums
Saistītais: 16.06.1998, likums, Apžēlošanas likums
Saistītais: 20.11.1997, likums, Amnestijas likums
Saistītais: 05.06.1996, likums, Satversmes tiesas likums
Saistītais: 25.05.1995, likums, Saeimas vēlēšanu likums
Saistītais: 27.10.1994, likums, Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās
Saistītais: 28.07.1994, likums, Saeimas kārtības rullis
Saistītais: 15.07.1993, likums, Ministru kabineta iekārtas likums
Saistītais: 15.12.1992, likums, Par tiesu varu
Saistītais: 15.09.1992, likums, Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām
Saistītais: 27.10.1938, likums, Kara tiesu likums
Saistītais: 28.01.1937, likums, Civillikums PIRMĀ DAĻA Ģimenes tiesības
1120/Lp9 anotācija 08.04.2009 Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
301/Lp9 anotācija 03.05.2007 Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
LP1400_0/Lp8 03.01.2006 Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (Alternatīva lik.pr. ar reģ.nr.1335)
LP0818_0/Lp8 07.10.2004 Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (Alternatīva lik. pr. Nr.571)
LP0158_0/Lp8 22.05.2003 Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
LP1214_0/Lp7 10.05.2002 Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

 

Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas Tiesu prakses apkopojumi:

* Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērniem (2012)

* Tiesu prakse kriminālprocesā, nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus (2011/2012)

 

Senāta Civillietu departaments:

* Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē, ja tiesa pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai (06.02.2014)

* Darba līguma precizēšanas tvērums (22.11.2013)

* Psihiatriskās palīdzības sniegšanas nosacījumi un kārtība. Pacienta “informētās piekrišanas” jēdziens un tā piemērošana (18.10.2013)

* Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, izpildot tiesas nolēmumu par parāda piedziņu (12.07.2013)

* Darba likuma 101.panta piektajā daļā noteiktais apstāklis, kas liedz turpināt darba tiesiskās attiecības (08.04.2013)

* Privātās dzīves aizskārums, nofotografējot un fotogrāfiju publicējot bez personas atļaujas, morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kritēriji par šādu tiesību aizskārumu (28.02.2013)

* Morālā kaitējuma, ko ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radījis vides piesārņojums, atlīdzināšanas tiesiskais pamats (21.02.2013)

* Procesuālo noteikumu neievērošana kā jaunatklātie apstākļi (30.01.2013)

* Akcionāru balsstiesību izmantošanas ierobežošanas vai aizlieguma nepieļaujamība, izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu (18.01.2013)

* Civillikuma 156.pants nav piemērojams tādiem gadījumiem, kad persona atzinusi paternitāti, apzinoties, ka nav bērna miesīgais tēvs (2012)

* Vidējās izpeļņas aprēķināšana, ja darbiniekam ir bijis attaisnots darba kavējums; darba samaksas jēdziena tvērums (19.12.2012)

* Darbinieka tiesības prasīt atjaunošanu darbā, ja atlaišanas pamats ir Darba likuma 100.panta pirmā daļa (03.10.2012)

* „Apgrieztās pierādīšanas princips”, ja darbinieks norāda uz apstākļiem, kas pirmšķietami (prima facie) var liecināt par iespējamo diskrimināciju (Darba likuma 29.panta trešā daļa) (06.06.2012)

* Koplīguma nosacījumā un likumā noteiktā atlaišanas pabalsta kolīzija, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar publiskajā sektorā nodarbinātu personu (07.03.2012)

* Apvērsuma prasības celšanas termiņš un procesuālā kārtība šī termiņa ievērošanas pārbaudei tiesā (01.03.2012)

* Par Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktā un 44.panta pirmās daļas 1.punktā ietvertā jēdziena „advokāts” tulkojumu (23.11.2011)

* Sodāmības ietekme uz pedagoģisko darbību (05.10.2011)

* Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma noslēgšanu (13.04.2011)

* Par izdevumu advokāta palīdzības samaksai atlīdzināšanu (06.04.2011)

* Par lietas izskatīšanas robežām un tiesas kompetenci (22.12.2010)

* Par nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības priekšnoteikumiem (12.05.2010)

* Par Komerclikuma 286.panta pirmās daļas piemērošanu (10.02.2010)

* Par prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu (27.01.2010)

* Par ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumiem, izpildot spriedumu par darba samaksu darbiniekam (13.01.2010)

* Par nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas secību (23.09.2009)

* Par pašvaldības izpilddirektora atlaišanu no darba (03.06.2009)

* Par sekām, ja zemesgrāmatā neierakstīts nomas līguma priekšmets tiek atsavināts (28.01.2009)

* Par pārstāvja izdevumu atlīdzību (21.01.2009)

* Par tiesiskajām sekām, kas rodas, ja nekustamais īpašums pārdots secīgi vairākiem pircējiem (29.10.2008)

* Vienošanās par konkurences ierobežojumu saistība ar Darba likuma 6. un 84.pantu (04.06.2008)

* Par līgumsoda samazināšanas tiesisko pamatu (14.05.2008)

* Par izpirkuma tiesības īstenošanu (16.04.2008)

* Par tiesiska darījuma formu (23.01.2008)

* Par pacienta tiesībām uzzināt laboratorisko veselības pārbaužu rezultātus (09.01.2008)

* Par Darba likuma 84.panta piemērošanu (09.01.2008)

* Akciju sabiedrības valdes locekļa darbībai valdes locekļa amatā ir izteikts uzticības raksturs  (05.12.2007)

* Īpašuma tiesību atjaunošana, ja pieteikums nav iesniegts termiņā (05.12.2007)

* Par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušo zemes īpašnieku mantinieku mantiniekiem (10.10.2007)

* Par procesuālo tiesību normu ievērošanu, nozīmējot ekspertīzi (26.09.2007)

* Par uzturlīdzekļu apmēra palileināšanu mainoties apstākļiem, bet pastāvot vecāku vienošanās par noteiktu uzturlīdzekļu apmēru (28.08.2007)

* Vienošanās forma par šķīrējtiesas klauzulu (23.05.2007)

* Par rīcību ar mantu, kurai uzlikts arests (26.04.2007)

* Par atvaļinājuma kompensāciju, ja darba tiesiskās attiecības izbeigtas pārbaudes termiņa laikā (11.04.2007)

* Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta sestās daļas piemērošanu (28.03.2007)

* Par kravai nodarīto zaudējumu atlīdzību pēc starptautiska autopārvadājuma līguma (23.03.2007)

* Par kompensācijas vai līdzvērtīgas zemes saņemšanas iespēju pilsētās, ja nokavēts pieprasījuma iesniegšanas termiņš (31.01.2007)

* Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanas, uzskata par negodīgu, ja pretēji prasībai pēc godprātības tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma (Direktīva 93/13/EEK). Šķīrējtiesas klauzulas iespējamais netaisnīgums un spēkā esamība tiesai jāizvērtē pašai pēc savas iniciatīvas (Satversmes tiesas 17.01.2005.sprieduma 9.3.2.punkts) (01.11.2006)

* Civilprocesuālo tiesību normu piemērošana (14.06.2006)

* Ja darbinieks uzskata, ka darba līguma uzteikums atbilstoši Darba likuma 98.panta pirmajai daļai nav tiesiski pamatots, viņam ir tiesības celt prasību tiesā par šāda uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā piemērojami Darba likuma 122.un 123.panta noteikumiem (19.10.2005)

* Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atteikums izmaksāt aprēķināto, bet neizmaksāto, pensiju kā administratīvais akts pārsūdzams administratīvā procesa kārtī (12.10.2005)

* Taisot spriedumu saskaņā ar Civillikuma 5.pantu un atzīstot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tiek izslēgta Civillikuma 994.panta piemērošana (05.10.2005)

* Par testamenta atzīšanu par spēkā neesošu (15.06.2005)

Policijas darbinieku tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā (05.05.2005)

* Par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību (23.03.2005)

* Par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un tās 1.,2.,4.,7. un 11. protokolu interpretāciju un pielietojumu, izskatot lietas par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu (26.01.2005)

* Par Civillikuma 1041. un 1044. pantu piemērošanu labticīgam ieguvējam (26.01.2005)

* Par nodokļu parāda piedziņas prasījuma tiesībām (12.01.2005)

* Par īrnieka īrētā dzīvokļa privatizēšanu (20.10.2004)

 

Senāta Krimināllietu departaments:

* Tiesības uz aizstāvību un atteikšanās no aizstāvja (20.03.2014)

* Apsūdzētā lūgumus nodrošināt aizstāvi apelācijas instances tiesā, ja krimināllieta tiek skatīta rakstveida procesā (16.12.2013)

* Personas paskaidrojums atzīstams par liecību (10.12.2013)

* Slepkavības norobežošana no nepieciešamās aizstāvēšanās un šķietamās aizstāvēšanās (22.11.2013)

* Apsūdzētā tiesību uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā pārkāpums (19.09.2013)

* Tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums (18.06.2013)

* Mantas konfiskācijas kā soda nošķiršana no speciālās konfiskācijas, kas noteikta Kriminālprocesa likumā (23.05.2013)

* Valsts nodrošinātā aizstāvja piedalīšanās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai (23.04.2013)

* Personas, kurai nodarīts kaitējums, tiesības tikt atzītai par cietušo (20.03.2013)

* Apelācijas instances tiesas pienākums uzaicināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātās aizstāvības realizēšanai (05.11.2012)

* Kriminālatbildības noilgums (31.10.2012)

* Izlīgums kasācijas instances tiesā (16.08.2012)

* Lūgums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā; tiesības uz mutvārdu procesu (10.05.2012)

* Tiesai nav jāmotivē Krimināllikuma 48.panta otrās daļas nepiemērošana (26.03.2012)

* Krimināllikuma 193.pants un līdzdalība (13.03.2012)

* Aizstāvja, kas no jauna iestājies krimināllietā, lūgums atkārtoti noklausīties liecinieka un cietuša liecības, eksperta atzinumu (08.03.2012)

* Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija saskaņā ar Krimināllikuma 198.pantu (26.01.2012)

* Tiesas sprieduma pamatošanas nepieļaujamība ar pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā (11.11.2011)

* Apelācijas instances tiesai ir ierobežotas tiesības konstatēt papildus kvalificējošus apstākļus, ko nav konstatējusi pirmās instances tiesa (29.09.2011)

* Būtisks kaitējums nav Krimināllikuma 279.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma obligāta pazīme (31.08.2011)

* Būtisks kaitējums Krimināllikuma 109.panta izpratnē (18.05.2011)

* Sprieduma izpildes atlikšana (18.06.2009)

* Apsūdzības grozīšana (28.05.2009)

* Izlīguma iespējamība noziedzīgos nodarījumos pret satiksmes drošību (12.05.2009)

* Krimināllikuma 210.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse (16.01.2009)

* Krāpšana (04.11.2008)

* Var tikt konfiscēta arī tāda manta, kurai reģistrēta komercķīla (27.11.2008)

* Apelācijas instances tiesas sprieduma satura atbilstība Kriminālprocesa likuma 564.panta prasībām (27.03.2008)

* Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 1.daļu cietušajam kompensācijas pieteikumā ir jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs (28.11.2007)

* Krimināllikuma 158.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo tam ir formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs (25.09.2007)

* Nelikumīgu darbību ar maksāšanas līdzekļiem atkārtotību veido arī darbības ar vienai personai piederošiem vairākiem maksāšanas līdzekļiem (24.09.2007)

* Administratīvo instanču tiesu spriedumi pareizi atzīti par dokumentiem Kriminālprocesa likuma 135. panta 1. un 2. daļas izpratnē. Tajos konstatēto nevar atzīt par Kriminālprocesa likuma 125. panta 1. daļas 3. punktā minētiem faktiem (11.09.2007)

* Krimināllikuma 109.panta 1.daļas izpratnē ar svešu mežu vai citu svešu zemes platību jāsaprot tāda zemes platība, kas nostiprināta citas personas īpašumā vai nodota citas personas likumīgā valdījumā (24.08.2007)

* Nodarījuma atzīšanu par izdarītu organizētā grupā nevar ietekmēt apstāklis, ka visi grupas dalībnieki nebija tieši savstarpējā sarunā vienojušies par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī tas, ka nav izdevies noskaidrot precīzas ziņas par ārzemēs esošo grupas dalībnieku personību un saukt tos pie kriminālatbildības (18.06.2007)

* Tas, ka apelācijas instances tiesa pie noteiktā soda par jaunu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām pievieno lielāku neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu nekā pirmās instances tiesa, nav atzīstams par smagāka soda noteikšanu Kriminālprocesa likuma 562.panta 3.daļas izpratnē, ja vien galīgais sods netiek palielināts (02.05.2007)

* Kriminālprocesa likuma 26.nodaļas normas faktiski satur arī materiālo tiesību normas. Līdz ar to, izlemjot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, tostarp arī par morālo aizskārumu,

tiesai jāvadās no tām. (20.04.2007)

* Ja apelācijas tiesas spriedums ir pamatots ar pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē, to nevar atzīt par tiesisku un pamatotu. (12.04.2007)

* No Krimināllikuma 47.panta nosaukuma un satura izriet, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas izdarīto

noziedzīgo nodarījumu (27.03.2007)

* Apelācijas instances tiesas lēmumā ir konstatētas un detalizēti izvērtētas visas obligātās un nepieciešamās Krimināllikuma 318.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes (19.02.2007)

* Par apsūdzētā aizstāvja un apsūdzētā lūgumu skatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes (Kriminālprocesa likuma 499.pants) (19.01.2007)

* Mantiskā zaudējuma apmērs, kā viena no būtiska kaitējuma obligātām pazīmēm, ir obligāta Krimināllikuma 279.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, kas spriedumā bija jākonstatē, pamatojot uz pārbaudītiem un izvērtētiem pierādījumiem (20.10.2006)

* Apelācijas instances tiesas spriedums atcelts kā neatbilstošs Kriminālprocesa likuma 511., 525. un 564.panta prasībām, jo tajā nav motivēti atspēkoti apsūdzības argumenti un atspoguļoti procesā iesaistīto personu iebildumi (06.07.2006)

* Autortiesību likumā noteiktās formas, kādā jāsaņem atļauja autora darbu izmantošanai, neievērošana ne varbūt kā vienīgais kritērijs personas kriminālatbildībai par autortiesību pārkāpumu (18.04.2006)

* Tiesa konkrētā lietā, atbilstoši Krimināllikuma 59.panta 4.daļas nosacījumiem, var atbrīvot personu no soda izciešanas, ja tā ir izdarījusi kriminālpārkāpumu, taču tas nav tiesas obligāts pienākums (22.02.2006)

* Ja drošības naudu iemaksā nevis persona, kurai šis drošības līdzeklis piemērots, bet cita persona, tad šī persona nav tiesīga pārsūdzēt tiesas nolēmumu daļā par drošības naudas

ieskaitīšanu valsts budžetā (16.11.2005)

 

Senāta Administratīvo lietu departaments:

* Sabiedrības tiesības iegūt informāciju par valstij pilnībā vai daļēji piederošu kapitālsabiedrību (11.04.2014)

* Latvijas Republikas Satversmes 78.panta jēdziena „pilnīgi izstrādāts” interpretācija (28.03.2014)

* Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma nenodot likumprojektu ,,Grozījumi Pilsonības likumā" parakstu vākšanai likuma ierosināšanai pārbaude tiesā; valsts nepārtrauktības doktrīnas konstitucionālais statuss (12.02.2014)

* Tiesību uz informāciju īstenošana (27.11.2013)

* Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzinājumu par neiegūto peļņu īpašuma vērtības izmaiņu gadījumā (11.11.2013)

* Operatīvās darbības rezultātā iegūto datu apstrādes pārbaude administratīvajā procesā  (05.11.2013)

* Rīgas vēsturiskā centrā esoša zemesgabala sadales pieļaujamība (30.07.2013)

* Likuma „Par valsts pensijām” 11.panta ceturtajā daļas interpretācija (07.05.2013)

* Biedrošanās brīvības ierobežojumu piemērošana (30.04.2013)

* Drošības naudas institūts (25.04.2013)

* Korespondences nosūtītāja subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu par tiesību uz korespondences neaizskaramību ierobežojumu (05.04.2013)

* Beznosacījumu pilsonības piešķiršana nepilsoņiem; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā. Tiesas pieteikuma Satversmes tiesai grozīšana; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā. (11.02.2013)

* Lietas pielīdzināšana krimināllietai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē; dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa piemērošana (11.02.2013)

* < href="http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department3/2013/95-ska-2013.doc"> Valsts pienākums atlīdzināt zaudējumus privātpersonai nepamatoti piedzītu nodokļu gadījumā (01.02.2013)

* Lēmuma par radioaktīvo atkritumu glabāšanas tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi pārbaude tiesā (25.01.2013)

* Likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta devītajā daļā ietverto vārdu piešķirtā pensija tulkojums (11.01.2013)

* Personas vārda izmantošana firmā (30.11.2012)

* Ierēdņa tiesības uz aizsardzību no emocionālās vardarbības darba vietā (23.11.2012)

* Pretrunīgu normu spēkā esība (16.11.2012)

* Valsts apmaksātās juridiskās palīdzības nodrošināšana Satversmes tiesas procesa ietvaros (16.11.2012)

* Par sapulces, gājiena vai piketa pieteikšanas termiņa nokavējuma sekām (30.10.2012)

* Pieteikuma par no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu iesniegšanas priekšnoteikumi (26.09.2012)

* Juridiskas personas tiesības prasīt atlīdzināt tai nodarītu morālo kaitējumu (14.09.2012)

* Vardarbība ieslodzījuma vietā kā būtisks cilvēktiesību pārkāpums (09.07.2012)

* Ieslodzītā tiesību uz korespondences neaizskaramību ierobežojumi (22.06.2012)

* Privātpersonas tiesību ierobežojums saņemt informāciju no Satversmes aizsardzības biroja (15.06.2012)

* Iestādes pienākums piedāvāt vakantās dienesta vietas karavīram; iestādes tiesības izbeigt dienesta attiecības ar karavīru (04.06.2012)

* Vadības līgumā paredzētās atlīdzības tiesiskā daba; pamatojuma nepieciešamība lēmumam par vadības līguma izbeigšanu (29.05.2012)

* Iestādes lēmuma par procesuālu jautājumu tiesiskā daba; pārbaudes apjoms būvatļaujas termiņa pagarinājuma gadījumā (15.05.2012)

* Morālā kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumi (15.05.2012)

* Ar normatīvo aktu nodarīto zaudējumu kompensācija (06.05.2012)

* Atlīdzinājuma noteikšana par cilvēktiesību pārkāpumiem (20.04.2012)

* Plānošanas un arhitektūras uzdevumā iekļaujamās prasības (10.04.2012)

* Strīdu par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar likumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” pakļautība administratīvajai tiesai; personas subjektīvās publiskās tiesības (10.04.2012)

* Elektroenerģijas gala tarifu saistītajiem lietotājiem veidojošo pakalpojumu tarifu pamatotības pārbaude tiesā (17.02.2012)

* Tiesības saņemt atbildi pēc būtības, ja konstatējams, ka persona tādu vēlas; tiesības saņemt atbildi no likumdevēja (10.02.2012)

* Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli (22.12.2011)

* Tiesību normas atpakaļvērsts spēks; tiesiskās paļāvības principa ievērošana, piemērojot likuma grozījumus; laiks, par kuru maksājama uzturdevas kompensācija (24.11.2011)

* Vecāku tiesības saņemt informāciju par bērna privāto dzīvi (10.10.2011)

* Dzīvokļa īpašnieka kā patērētāja tiesību aizsardzība Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un administratīvajā procesā tiesā (16.06.2011)

* Sabiedrības tiesības saņemt informāciju par Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu (26.05.2011)

* Zemesgabala aprobežojuma- sarkano līniju saturs; energoapgādes komersanta īpašās tiesības (24.05.2011)

* Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas apsvērumi kā jaunatklāts apstāklis (12.05.2011)

* Juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšana administratīvajā procesā; atlīdzības par morālo kaitējumu apmērs (06.05.2011)

* Strīdu izskatīšanas kārtība par komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā (03.05.2011)

* Personas tiesības uz informāciju par valsts komercdarbību; personas tiesības saņemt atbildi pēc būtības par valsts komercdarbību (12.01.2011)

* Piekļuves nodrošināšana personai ratiņkrēslā pašvaldībai piederošā ārstniecības iestādē; ārstniecības iestādes faktiskā rīcība (08.07.2010)

* Privātpersonas tiesības saņemt informāciju no valsts iestādes par iestādes amatpersonu un darbinieku atalgojumu; preses loma demokrātiskā sabiedrībā (01.07.2010)

* < href="http://www.at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department3/2010/10_ska_193.doc"> Pieteikums par pienākuma uzlikšanu iestādei veikt faktisko rīcību; personas datu izsniegšana trešajām personām; advokāta tiesības pieprasīt juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamās ziņas (06.05.2010)

* Valsts rīcība, kas būtiski skar ieslodzītas personas cilvēktiesības – reliģijas brīvību un pazemojošas attieksmes aizliegumu (06.05.2010)

* Iestādes lēmums, kas skar īpaši pakļautas personas pamata atalgojumu, uzskatāms par administratīvo aktu (30.04.2010)

* Patvaļas aizlieguma princips jāievēro arī tad, ja tiesību normas iestādei piešķir plašu rīcības brīvību (17.03.2010)

* Valsts pienākums nodrošināt pulcēšanās brīvību (10.03.2010)

* Atbilstīga atlīdzinājuma noteikšana morālā kaitējuma gadījumā (16.02.2010)

* Lēmuma par personas ievēlēšanu asociētā profesora amatā tiesiskā daba (21.01.2010)

* Lēmuma par pašvaldības deputāta statusa izbeigšanu tiesiskā daba un pārbaude tiesā (13.01.2010)

* Prokuratūras faktiskā rīcība (04.12.2009)

* Kārtība bērnu uzņemšanai ārpus kārtas pirmsskolas izglītības iestādē (10.11.2009)

* Dzīvokļa, kas izīrēts, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, privatizācija (23.10.2009)

* Lēmums, kas būtiski skar tiesneša kā īpaši pakļautas personas cilvēktiesības (23.10.2009)

* Dzīvesvietas konstatēšana konkrētas pašvaldības teritorijā kā priekšnoteikums sociālā dzīvokļa piešķiršanai (15.10.2009)

* Personas tiesības Informācijas atklātības likuma izpratnē uz informāciju, kas ir iestādes rīcībā vai kura iestādei ir jārada; personas tiesības saņemt atbildi pēc būtības (16.09.2009)

* Tiesvedības valoda administratīvajā procesā (18.08.2009)

* Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmuma, ar kuru atzīts, ka persona nav piemērota tiesneša amatam, tiesiskā daba (29.06.2009)

* Atlīdzinājuma veidi; ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošana (05.06.2009)

* < href="http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department3/2009/09_ska_108_doc.doc"> Tiesības uz nodokļu atmaksu, ja likumā tiek samazināts nodokļu atmaksas periods (28.05.2009)

* Par prekluzīvo termiņu (09.04.2009)

* Par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu un pierādījumu vērtēšanu (03.03.2009)

* Par valsts pārvaldes iekšēju lēmumu privatizācijas procesā (30.01.2009)

* Lēmums, kas būtiski neskar īpaši pakļautas personas cilvēktiesības (23.01.2009)

* Administratīvo tiesu kontrolei nav pakļauts jautājums par informācijas nesniegšanu, ja informāciju iestādei pieprasījusi valsts amatpersona savu dienesta funkciju ietvaros; prasījums informācijas nesniegšanas kontekstā (26.09.2008)

* Ieslodzītās personas tiesības pārsūdzēt ieslodzījuma vietas medicīnas daļas sniegtos valsts garantētos medicīnas pakalpojumus; ieslodzītās personas cilvēktiesības (19.08.2008)

* Tiesnešu disciplināratbildības jautājumu tiesiskā daba; tieslietu ministra (ministrijas) rīcība tiesnešu disciplinārās sodīšanas jautājumos (21.04.2008)

* Par Latvijas pilsonību kā kritēriju nacistiskā režīma politiski represētās personas statusa piešķiršanai; prasījuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu izskatīšana (10.04.2008)

* Privatizācijas aģentūras skaidrojoša rakstura vēstule, kas potenciālam privatizācijas pretendentam sniegta pirms ir izstrādāti privatizācijas noteikumi, pati par sevi nerada tiesiskas sekas un līdz ar to nav administratīvais akts (25.03.2008)

* Lēmumi un darbības, kas veikti noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procesa ietvaros, nav pakļauti kontrolei administratīvā procesa kārtībā (04.03.2008)

* Uzziņa un tiesiskā paļāvība (14.02.2008)

* Valstij ir pienākums atzīt personas dzimuma maiņu atbilstoši dzimumu raksturojošo pazīmju (bioloģisko kritēriju, izskata, ārējās ķermeņa uzbūves, psiholoģijas un sociālās uzvedības) kopumam, lai tiktu novērstas situācijas, kad personai rodas atšķirība starp tās faktisko dzimumu (tostarp tā uztveri sabiedrībā) un juridisko statusu (14.01.2008)

* Iestādes izsniegts rēķins par administratīvā akta izdošanu nav iestādes faktiskā rīcība, bet gan attiecīgā administratīvā akta nosacījums; administratīvā akta nosacījumi un to pārsūdzēšana (27.12.2007)

* "Saprātīgā pieteicēja" princips; prasījums izvērtēt tiesības uz atlīdzinājumu (21.12.2007)

* Tiesībsarga rīcība, kas veikta pārbaudes lietas ietvaros, nav pakļauta administratīvo tiesu kontrolei; tiesībsarga kā valsts varas īstenošanas uzrauga funkcijas un to būtība (14.12.2007)

* Ar administratīvo aktu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pamats; valsts atbildība par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras veiktajiem pensiju izmaksas ieturējumiem; tiesību normu intertemporālā piemērošana lietās par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (08.11.2007)

* Ieslodzīto tiesības uz darbu un izglītību - LR Satversmes 106. un 112.panta tvērums; Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcība, nenodrošinot ieslodzītos ar darbu un iespējām iegūt vidējo izglītību,

nav iestādes faktiskā rīcība (07.11.2007)

* Nodarbinātības valsts aģentūras lēmumam atņemt personai bezdarbnieka statusu bezdarbnieka pienākumu nepildīšanas dēļ ir jābūt samērīgam; apelācijas instances tiesa pienākums nolēmumā formulēt savu attieksmi pret pirmās instances tiesas nolēmumu 03.10.2007)

* Pierādījumu - alkometra mērījumu – pieļaujamība, ja alkometrs neatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām; tulks administratīvā pārkāpuma lietā (31.08.2007)

* Par pagaidu aizsardzības instrumentiem – pagaidu noregulējumu un administratīvā akta darbības apturēšanu, to nošķiršanu un piemērošanu; par būvatļaujas un lēmuma par ēkas nodošanu ekspluatācijā tiesisko dabu un darbību un par pagaidu aizsardzību lietās, kurās pārsūdzēta būvatļauja (27.08.2007)

* Tas, vai izmantojot personas datus, tiek aizskarts personas gods un cieņa, ir vispārējās jurisdikcijas tiesas, nevis Datu valsts inspekcijas kompetences jautājums; augstākas instances tiesas pievienošanās zemākas instances tiesas nolēmuma motivācijai (09.07.2007)

* Pirms Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta sprieduma ieturēto pensiju atmaksāšana pensionāriem, pamatojoties uz 2007.gada 1.janvārī spēkā stājušiem grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, nav uzskatāma par prettiesiskas darbības seku novēršanu, bet gan par valsts politisku izšķiršanos atmaksāt iepriekš ieturēto pensijas daļu (29.06.2007)

* Tas, ka ar iestādes darbībām privātpersonai radītās nelabvēlīgās sekas ir atgriezeniskas un ar tiesas nolēmumu tiek novērstas, neizslēdz personas tiesības uz nodarītā morālā kaitējuma atlīdzinājumu; administratīvā akta izdošanas procesā veiktās darbības nav vērtējamas kā iestādes faktiskā rīcība; prasījuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu izlemšana (21.06.2007)

* Tiesību saņemt informāciju un tiesību saņemt atbildes uz iesniegumiem saturs; cilvēktiesību izmantošanas godprātīgums (08.06.2007)

* Iestādes kļūda nedrīkst radīt netaisnīgas privātpersonai nelabvēlīgas sekas; taisnīguma princips, tiesiskās paļāvības princips un labas pārvaldības princips (07.06.2007)

* Administratīvā akta darbības apturēšana, ja pirmās instances tiesas spriedums bijis pieteicēja labvēlīgs; pagaidu noregulējuma piemērošanas kritēriji (18.05.2007)

* Uzturēšanās atļaujas pieprasītājam izvirzītās prasības attiecībā uz iztikas līdzekļiem un paziņojumu par dzīvesvietu; samērīguma principa piemērošana, izdodot un kontrolējot obligāto administratīvo aktu (17.05.2007)

* Tiesības studēt doktorantūrā un līdz ar to arī tiesības prasīt mācību atvaļinājumu promocijas darba izstrādei nav uzskatāmas par LR Satversmē garantētām cilvēktiesībām; iestādes lēmums saistībā ar mācību atvaļinājuma piešķiršanu promocijas darba izstrādei ir iekšējs lēmums un nav pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā; blakus sūdzības izskatīšana rakstveida procesā (03.05.2007)

* Par samērīguma principa piemērošanu, izdodot obligāto administratīvo aktu (08.03.2007)

* Par subjektīvajām tiesībām prasīt iecelšanu par aizbildni; par adopcijas procesu, ja potenciālie adoptētāji ir ārvalstnieki; par populārsūdzību iesniegšanas ierobežojumu pieļaujamību (16.01.2007)

* Par atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu pārsūdzēšanu un prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu; par invaliditātes noteikšanas datumu un par izģērbšanos invaliditātes noteikšanai nepieciešamajai apskatei ārstu komisijā (04.01.2007)

* Iztrūkstot klātesamības momentam, uzskatu paušanu nevar uzskatīt par īstenotu pulcēšanās brīvības ietvaros; likums „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” attiecināms uz vārda brīvības īstenošanas formām vienīgi tad, ja tas likumā ir nepārprotami atrunāts  (12.12.2006)

* Par administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, par administratīvā pārkāpuma protokolu (14.11.2006)

* Par 9.Saeimas vēlēšanu norises tiesiskumu, vēlēšanu procesā ievērojamiem vispārējiem tiesību principiem un pamatu vēlēšanu atzīšanai par prettiesiskām (03.11.2006)

* Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. panta ceturtās daļas otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam (19.09.2006)

* Faktiskās rīcības jēdziens (pazīmes) un cietuma administrācijas rīcības saistībā ar ieslodzīto uzturu tiesiskā daba (29.08.2006)

* Pašvaldība, konkursa kārtībā atlasot un pieņemot darbā pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju, rīkojas privāto tiesību jomā (22.08.2006)

* Vēršoties iestādē ar informācijas pieprasījumu, tam nav jāpievieno dokumenti, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt pieprasījuma iesniedzēju un informācijas pieprasījuma iesniegšanai nav piemērojami Administratīvā procesa likuma 38.pantā izvirzītie kritēriji (17.08.2006)

* Par būvvaldes lēmuma piekrist būves projektēšanai tiesisko dabu; par trešajām personām būvniecības tiesiskajās attiecībās; par citai personai izsniegtas būvatļaujas pārsūdzības tiesisko pamatu un publiskās apspriešanas nepieciešamības priekšnosacījumiem ("Saburovas lieta") (22.06.2006)

* Publisko tiesību līgumi; to nošķiršana no privāto tiesību līgumiem (15.06.2006)

* Par studenta attiecībām ar iestādi, kurā studiju programmas ietvaros students iziet praksi un par lēmumu, kas pieņemti sakarā ar praksi, juridisko dabu (19.05.2006)

* Par Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturtajā daļā paredzētās atlīdzības pieteicēja pārstāvim noteikšanu (15.03.2006)

* < href="http://www.at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department3/2006/ad010206.doc"> Par nodokļu parādnieka statusu un administratīvā akta izpildes apturēšanas tiesiskajām sekām, kā arī par jēdzienu „nodokļu apmēra precizēšana” (01.02.2006)

* Tiesu izpildītāju rīcība un lēmumi izpildu lietā, kaut arī tiek vērtēti kā darbība publisko tiesību jomā, pārsūdzami vispārējās jurisdikcijas tiesā  (31.01.2006)

* Par administratīvā akta darbības apturēšanu (Administratīvā procesa likuma 185. panta trešā daļa) (23.01.2006)

* Par Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 46. panta otrās daļas interpretāciju (29.11.2005)

* Par likuma „Par valsts pensijām” 37.panta pirmās daļas piemērošanu (18.10.2005)

* Par iekšējiem un pārvaldes lēmumiem, par faktiskās rīcības jēdzienu un par tiesas pienākumu norādīt iestādi, kuras kompetencē ir attiecīgās lietas izskatīšana (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 7. punkts, Administratīvā procesa likuma 1 panta trešā daļa, 89. pants un 121. panta trešā daļa) (15.03.2005)

* Par naturalizācijas atteikšanu personām, kuras pēc 1940. gada 17. jūnija izvēlējušās Latvijas Republiku par savu dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanās no PSRS bruņotajiem spēkiem (Pilsonības likuma 11. panta pirmās daļas 5. punkts) (15.03.2005)

* Par tiesību normas intertemporālo piemērojamību, par apstākļiem, kādā uzturēšanās atļauja zaudētu spēku, kā arī par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumiem kā administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību (likuma „Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” 37. panta 1. punkts, Administratīvā procesa likuma 1. panta trešā daļa un 89. pants, Eiropas Savienības Padomes 2003. gada 25. novembra direktīvas 2003/109/EK “Par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ilgstoši dzīvo kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.” 9. panta piektā daļa, Eiropas Padomes Rekomendācijas 1504 (2001)

“Ilgtermiņa imigrantu neizraidīšana” 8. punkts) (08.03.2005)

* Par pierādījumu novērtēšanu tiesā (Administratīvā procesa likuma 154.panta l. daļa) (08.02.2005)

* Pieteikums tiesā atstājams bez izskatīšanas, jo termiņa nokavējuma dēļ augstāka iestāde ir atteikusi izskatīt pieteicēja iesniegumu par apstrīdēto administratīvo aktu (25.01.2005)

* Par faktisko situāciju konstatējošo administratīvo aktu (APL 1.panta 3.daļa) (26.10.2004)

* Par iestādes izmantotās rīcības brīvības tiesiskumu (Būvniecības likuma 31. pants) (07.09.2004)

* Valsts valodas centra atzinums par personvārdu atveidošanu latviešu valodā, kaut arī formāli neietver tiešas sekas, ir uzskatāms par galīgo atteikumu grozīt nodibinātās tiesiskās attiecības un tādejādi atzīstams par administratīvo aktu (03.08.2004)

* Kokmateriālu transporta pavadzīme-rēķins, kas satur nepatiesas ziņas, nevar kalpot par nodokļu rēķinu. Apstāklis, ka par pavadzīmes noformēšanu atbildīgs bija darījuma partneris, neatbrīvo no pienākuma ievērot tiesību normas, kas reglamentē nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību (06.04.2004)

* Pastāvot kolīzijai starp tiesiskuma principu un likuma varas jeb likuma ievērošanas principu, konkrētajā gadījumā prioritāte piešķirama likuma ievērošanas principam. Apstākļos, kad tiesību normas neatbilstība Satversmei nebija acīmredzama, tiesiskās kārtības vārdā indivīdam bija pienākums šo normu ievērot (30.03.2004)

* Tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu lēmumus valsts pārvaldes jomā var pārsūdzēt tiesā (09.03.2004)

* Strīdi lietās par Latvijas Republikas teritorijā izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem neatkarīgi no pārkāpēja dzīves vietas, atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 1. pantam ietilpst

Latvijas tiesu jurisdikcijā (24.02.2004)

 

Civillietu tiesu palāta:

* Lemjot jautājumu par prasības nodrošinājumu, tiesai jāapsver apstākļi, kas saistīti ar celtās prasības pamatojumu (03.09.2004)

 

Nav pieejas atsauces pievienošanai!

Ieeja tikai autorizētiem lietotājiem.
Lai varētu izpildīt šo darbību, izmantojiet abonentu autorizāciju.